Appendice:Coniugazioni/Latino/lego

legere

lēgō, lēgis, lēgevī, lēgetum, lēgere

Verbo di prima coniugazione
paradigma		lēgō, lēgās, lēgāvī, lēgātum, lēgāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		lēgāre	lēgārī	lēgāvisse	lēgātum esse	lēgātūrum esse	lēgātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		lēgāns		lēgātus		lēgātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		lēgandī	lēgandō	lēgandum	lēgandō
gerundivo		lēgandus
supino		lēgātum (ablativo: lēgātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	lēgō	lēgās	lēgat	lēgāmus	lēgātis	lēgant
	imperfetto	lēgābam	lēgābās	lēgābat	lēgābāmus	lēgābātis	lēgābant
	futuro semplice	lēgābō	lēgābis	lēgābit	lēgābĭmus	lēgābĭtis	lēgābunt
	perfetto	lēgāvī	lēgāvīstī	lēgāvit	lēgāvĭmus	lēgāvīstis	lēgāvērunt, lēgāvēre
	piuccheperfetto	lēgāvĕram	lēgāvĕrās	lēgāvĕrat	lēgāverāmus	lēgāverātis	lēgāvĕrant
	futuro anteriore	lēgāvĕrō	lēgāvĕris	lēgāvĕrit	lēgāverĭmus	lēgāverĭtis	lēgāvĕrint
passivo	presente	lēgor	lēgāris, lēgāre	lēgātur	lēgāmur	lēgāmĭnī	lēgantur
	imperfetto	lēgābar	lēgābāris, lēgābāre	lēgabātur	lēgābāmur	lēgābāmĭnī	lēgābantur
	futuro semplice	lēgābor	lēgābĕris, lēgābere	lēgābĭtur	lēgābĭmur	lēgābimĭnī	lēgābuntur
	perfetto	participio passato (lēgātus) seguito dall’indicativo presente di sum lēgātus sum lēgātus es lēgātus est lēgātī sumus lēgātī estis lēgātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (lēgātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum lēgātus eram lēgātus erās lēgātus erat lēgātī erāmus lēgātī erātis lēgātī erant
	futuro anteriore	participio passato (lēgātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum lēgātus erō lēgātus eris lēgātus erit lēgātī erimus lēgātī eritis lēgātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	lēgem	lēgēs	lēget	lēgēmus	lēgētis	lēgent
	imperfetto	lēgārem	lēgārēs	lēgāret	lēgārēmus	lēgārētis	lēgārent
	perfetto	lēgāvĕrim	lēgāvĕris	lēgāvĕrit	lēgāverĭmus	lēgāverĭtis	lēgāvĕrint
	piuccheperfetto	lēgāvissem	lēgāvissēs	lēgāvisset	lēgāvissēmus	lēgāvissētis	lēgāvissent
passivo	presente	lēger	lēgēris, lēgēre	lēgētur	lēgēmur	lēgēmĭnī	lēgentur
	imperfetto	lēgārer	lēgārēris, lēgārēre	lēgārētur	lēgārēmur	lēgārēminī	lēgārentur
	perfetto	participio passato (lēgātus) seguito dal congiuntivo presente di sum lēgātus sim lēgātus sis lēgātus sit lēgātī simus lēgātī sitis lēgātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (lēgātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum lēgātus essem lēgātus essēs lēgātus esset lēgātī essēmus lēgātī essētis lēgāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	lēgā	—	—	lēgāte	—
	futuro	—	lēgātō	lēgātō	—	lēgātōte	lēgantō
passivo	presente	—	lēgāre	—	—	lēgāminī	—
	futuro	—	lēgātor	lēgātor	—	lēgāminor	lēgantor

legō, legis, lēgi, lēctum, legĕre

Verbo di terza coniugazione
paradigma		legō, legis, lēgī, lēctum, legĕre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		legĕre	legī	lēgisse	lēctum esse	lēctūrum esse	lēctum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		legēns		lēctus		lēctūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		legendī	legendō	legendum	legendō
gerundivo		legendus
supino		lēctum (ablativo: lēctū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	legō	legis	legit	legĭmus	legĭtis	legunt
	imperfetto	legēbam	legēbās	legēbat	legēbāmus	legēbātis	legēbant
	futuro semplice	legam	legēs	leget	legēmus	legētis	legent
	perfetto	lēgī	lēgistī	lēgit	lēgĭmus	lēgistis	lēgērunt, lēgēre
	piuccheperfetto	lēgĕram	lēgĕrās	lēgĕrat	lēgerāmus	lēgerātis	lēgĕrant
	futuro anteriore	lēgĕrō	lēgĕris	lēgĕrit	lēgerĭmus	lēgerĭtis	lēgĕrint
passivo	presente	legor	legĕris, legĕre	legĭtur	legĭmur	legimĭnī	leguntur
	imperfetto	legēbar	legēbāris, legēbāre	legēbātur	legēbāmur	legebāmĭnī	legēbantur
	futuro semplice	legar	legēris, legēre	legētur	legēmur	legēmĭnī	legentur
	perfetto	participio passato (lēctus) seguito dall’indicativo presente di sum lēctus sum lēctus es lēctus est lēctī sumus lēctī estis lēctī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (lēctus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum lēctus eram lēctus erās lēctus erat lēctī erāmus lēctī erātis lēctī erant
	futuro anteriore	participio passato (lēctus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum lēctus erō lēctus eris lēctus erit lēctī erimus lēctī eritis lēctī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	legam	legās	legat	legāmus	legātis	legant
	imperfetto	legĕrem	legĕrēs	legĕret	legerēmus	legerētis	legĕrent
	perfetto	lēgĕrim	lēgĕris	lēgĕrit	lēgerĭmus	lēgerĭtis	lēgĕrint
	piuccheperfetto	lēgissem	lēgissēs	lēgisset	lēgissēmus	lēgissētis	lēgissent
passivo	presente	legar	legāris, legāre	legātur	legāmur	legāmĭnī	legantur
	imperfetto	legĕrer	legerēris, legerēre	legerētur	legerēmur	legerēmĭnī	legerentur
	perfetto	participio passato (lēctus) seguito dal congiuntivo presente di sum lēctus sim lēctus sis lēctus sit lēctī simus lēctī sitis lēctī sint
	piuccheperfetto	participio passato (lēctus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum lēctus essem lēctus essēs lēctus esset lēctī essēmus lēctī essētis lēctī essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	legĕ	—	—	legĭte	—
	futuro	—	legĭtō	legĭtō	—	legitōte	leguntō
passivo	presente	—	legere	—	—	legiminī	—
	futuro	—	legitor	legitor	—	n.e.	leguntor