Appendice:Coniugazioni/Latino/dilacero

Verbo di prima coniugazione
paradigma		dīlacerō, dīlacerās, dīlacerāvī, dīlacerātum, dīlacerāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		dīlacerāre	dīlacerārī	dīlacerāvisse	dīlacerātum esse	dīlacerātūrum esse	dīlacerātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		dīlacerāns		dīlacerātus		dīlacerātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		dīlacerandī	dīlacerandō	dīlacerandum	dīlacerandō
gerundivo		dīlacerandus
supino		dīlacerātum (ablativo: dīlacerātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	dīlacerō	dīlacerās	dīlacerat	dīlacerāmus	dīlacerātis	dīlacerant
	imperfetto	dīlacerābam	dīlacerābās	dīlacerābat	dīlacerābāmus	dīlacerābātis	dīlacerābant
	futuro semplice	dīlacerābō	dīlacerābis	dīlacerābit	dīlacerābĭmus	dīlacerābĭtis	dīlacerābunt
	perfetto	dīlacerāvī	dīlacerāvīstī	dīlacerāvit	dīlacerāvĭmus	dīlacerāvīstis	dīlacerāvērunt, dīlacerāvēre
	piuccheperfetto	dīlacerāvĕram	dīlacerāvĕrās	dīlacerāvĕrat	dīlacerāverāmus	dīlacerāverātis	dīlacerāvĕrant
	futuro anteriore	dīlacerāvĕrō	dīlacerāvĕris	dīlacerāvĕrit	dīlacerāverĭmus	dīlacerāverĭtis	dīlacerāvĕrint
passivo	presente	dīlaceror	dīlacerāris, dīlacerāre	dīlacerātur	dīlacerāmur	dīlacerāmĭnī	dīlacerantur
	imperfetto	dīlacerābar	dīlacerābāris, dīlacerābāre	dīlacerabātur	dīlacerābāmur	dīlacerābāmĭnī	dīlacerābantur
	futuro semplice	dīlacerābor	dīlacerābĕris, dīlacerābere	dīlacerābĭtur	dīlacerābĭmur	dīlacerābimĭnī	dīlacerābuntur
	perfetto	participio passato (dīlacerātus) seguito dall’indicativo presente di sum dīlacerātus sum dīlacerātus es dīlacerātus est dīlacerātī sumus dīlacerātī estis dīlacerātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (dīlacerātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum dīlacerātus eram dīlacerātus erās dīlacerātus erat dīlacerātī erāmus dīlacerātī erātis dīlacerātī erant
	futuro anteriore	participio passato (dīlacerātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum dīlacerātus erō dīlacerātus eris dīlacerātus erit dīlacerātī erimus dīlacerātī eritis dīlacerātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	dīlacerem	dīlacerēs	dīlaceret	dīlacerēmus	dīlacerētis	dīlacerent
	imperfetto	dīlacerārem	dīlacerārēs	dīlacerāret	dīlacerārēmus	dīlacerārētis	dīlacerārent
	perfetto	dīlacerāvĕrim	dīlacerāvĕris	dīlacerāvĕrit	dīlacerāverĭmus	dīlacerāverĭtis	dīlacerāvĕrint
	piuccheperfetto	dīlacerāvissem	dīlacerāvissēs	dīlacerāvisset	dīlacerāvissēmus	dīlacerāvissētis	dīlacerāvissent
passivo	presente	dīlacerer	dīlacerēris, dīlacerēre	dīlacerētur	dīlacerēmur	dīlacerēmĭnī	dīlacerentur
	imperfetto	dīlacerārer	dīlacerārēris, dīlacerārēre	dīlacerārētur	dīlacerārēmur	dīlacerārēminī	dīlacerārentur
	perfetto	participio passato (dīlacerātus) seguito dal congiuntivo presente di sum dīlacerātus sim dīlacerātus sis dīlacerātus sit dīlacerātī simus dīlacerātī sitis dīlacerātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (dīlacerātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum dīlacerātus essem dīlacerātus essēs dīlacerātus esset dīlacerātī essēmus dīlacerātī essētis dīlacerāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	dīlacerā	—	—	dīlacerāte	—
	futuro	—	dīlacerātō	dīlacerātō	—	dīlacerātōte	dīlacerantō
passivo	presente	—	dīlacerāre	—	—	dīlacerāminī	—
	futuro	—	dīlacerātor	dīlacerātor	—	dīlacerāminor	dīlacerantor