Appendice:Coniugazioni/Latino/venero

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		venerō, venerās, venerāvī, venerātum, venerāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		venerāre	venerārī	venerāvisse	venerātum esse	venerātūrum esse	venerātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		venerāns		venerātus		venerātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		venerandī	venerandō	venerandum	venerandō
gerundivo		venerandus
supino		venerātum (ablativo: venerātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	venerō	venerās	venerat	venerāmus	venerātis	venerant
	imperfetto	venerābam	venerābās	venerābat	venerābāmus	venerābātis	venerābant
	futuro semplice	venerābō	venerābis	venerābit	venerābĭmus	venerābĭtis	venerābunt
	perfetto	venerāvī	venerāvīstī	venerāvit	venerāvĭmus	venerāvīstis	venerāvērunt, venerāvēre
	piuccheperfetto	venerāvĕram	venerāvĕrās	venerāvĕrat	venerāverāmus	venerāverātis	venerāvĕrant
	futuro anteriore	venerāvĕrō	venerāvĕris	venerāvĕrit	venerāverĭmus	venerāverĭtis	venerāvĕrint
passivo	presente	veneror	venerāris, venerāre	venerātur	venerāmur	venerāmĭnī	venerantur
	imperfetto	venerābar	venerābāris, venerābāre	venerabātur	venerābāmur	venerābāmĭnī	venerābantur
	futuro semplice	venerābor	venerābĕris, venerābere	venerābĭtur	venerābĭmur	venerābimĭnī	venerābuntur
	perfetto	participio passato (venerātus) seguito dall’indicativo presente di sum venerātus sum venerātus es venerātus est venerātī sumus venerātī estis venerātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (venerātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum venerātus eram venerātus erās venerātus erat venerātī erāmus venerātī erātis venerātī erant
	futuro anteriore	participio passato (venerātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum venerātus erō venerātus eris venerātus erit venerātī erimus venerātī eritis venerātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	venerem	venerēs	veneret	venerēmus	venerētis	venerent
	imperfetto	venerārem	venerārēs	venerāret	venerārēmus	venerārētis	venerārent
	perfetto	venerāvĕrim	venerāvĕris	venerāvĕrit	venerāverĭmus	venerāverĭtis	venerāvĕrint
	piuccheperfetto	venerāvissem	venerāvissēs	venerāvisset	venerāvissēmus	venerāvissētis	venerāvissent
passivo	presente	venerer	venerēris, venerēre	venerētur	venerēmur	venerēmĭnī	venerentur
	imperfetto	venerārer	venerārēris, venerārēre	venerārētur	venerārēmur	venerārēminī	venerārentur
	perfetto	participio passato (venerātus) seguito dal congiuntivo presente di sum venerātus sim venerātus sis venerātus sit venerātī simus venerātī sitis venerātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (venerātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum venerātus essem venerātus essēs venerātus esset venerātī essēmus venerātī essētis venerāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	venerā	—	—	venerāte	—
	futuro	—	venerātō	venerātō	—	venerātōte	venerantō
passivo	presente	—	venerāre	—	—	venerāminī	—
	futuro	—	venerātor	venerātor	—	venerāminor	venerantor