Appendice:Coniugazioni/Latino/invito

Da Wikizionario, il dizionario a contenuto aperto.
Jump to navigation Jump to search

1leftarrow.pngVoce principale: invito.

Verbo di prima coniugazione
paradigma
invītō, invītās, invītāvī, invītātum, invītāre
infinito presente perfetto futuro
attivo passivo attivo passivo attivo passivo
invītāre invītari invītāvisse invītātum esse invītāturum esse invītātum iri
participio presente perfetto futuro
invītans invītātus invītāturus
gerundio nominativo genitivo dativo accusativo ablativo
corrisponde all'infinito presente invītandi invītando invītandum invītando
gerundivo invītandus
supino invītātum (ablativo: invītātu)
indicativo singolare plurale
prima seconda terza prima seconda terza
attivo presente invītō invītās invītat invītāmus invītātis invītānt
imperfetto invītābam invītābas invītābat invītabāmus invītabātis invītābant
futuro semplice invītābo invītābis invītābit invītabĭmus invītabĭtis invītābunt
perfetto invītāvī invītāvīsti invītāvit invītāvĭmus invītāvīstis invītāvērunt, invītāvēre
piuccheperfetto invītāvĕram invītāvĕras invītāvĕrat invītāverāmus invītāverātis invītāvĕrant
futuro anteriore invītāvĕro invītāvĕris invītāvĕrit invītāverĭmus invītāverĭtis invītāvĕrint
passivo presente invītor invītāris, invītāre invītātur invītāmur invītāmĭni invītāntur
imperfetto invītābar invītabāris, invītābāre invītabātur invītabāmur invītabāmĭni invītabāntur
futuro semplice invītābor invītabĕris, invītābere invītābĭtur invītābĭmur invītabimĭni invītabūntur
perfetto
piuccheperfetto
futuro anteriore
congiuntivo singolare plurale
prima seconda terza prima seconda terza
attivo presente invītem invītes invītet invītēmus invītētis invītent
imperfetto invītārem invītāres invītāret invītarēmus invītarētis invītārent
perfetto invītāvĕrim invītāvĕris invītāvĕrit invītāverĭmus invītāverĭtis invītāvĕrint
piuccheperfetto invītāvissem invītāvisses invītāvisset invītāvissēmus invītāvissētis invītāvissent
passivo presente invīter invītēris, invītēre invītētur invītēmur invītemĭni invītēntur
imperfetto invītarer invītareris, invītārēre invītaretur invītaremur invītaremini invītarentur
perfetto
piuccheperfetto
imperativo singolare plurale
prima seconda terza prima seconda terza
attivo presente invītā invītāte
futuro invītāto invītāto invītatōte invītānto
passivo presente invītare invītamini
futuro invītātor invītātor invītaminor invītantor