Appendice:Coniugazioni/Latino/aduno

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		adūnō, adūnās, adūnāvī, adūnātum, adūnāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		adūnāre	adūnari	adūnāvisse	adūnātum esse	adūnāturum esse	adūnātum iri
participio		presente		perfetto		futuro
		adūnans		adūnātus		adūnāturus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		adūnandi	adūnando	adūnandum	adūnando
gerundivo		adūnandus
supino		adūnātum (ablativo: adūnātu)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	adūnō	adūnās	adūnat	adūnāmus	adūnātis	adūnānt
	imperfetto	adūnābam	adūnābas	adūnābat	adūnabāmus	adūnabātis	adūnābant
	futuro semplice	adūnābo	adūnābis	adūnābit	adūnabĭmus	adūnabĭtis	adūnābunt
	perfetto	adūnāvī	adūnāvīsti	adūnāvit	adūnāvĭmus	adūnāvīstis	adūnāvērunt, adūnāvēre
	piuccheperfetto	adūnāvĕram	adūnāvĕras	adūnāvĕrat	adūnāverāmus	adūnāverātis	adūnāvĕrant
	futuro anteriore	adūnāvĕro	adūnāvĕris	adūnāvĕrit	adūnāverĭmus	adūnāverĭtis	adūnāvĕrint
passivo	presente	adūnor	adūnāris, adūnāre	adūnātur	adūnāmur	adūnāmĭni	adūnāntur
	imperfetto	adūnābar	adūnabāris, adūnābāre	adūnabātur	adūnabāmur	adūnabāmĭni	adūnabāntur
	futuro semplice	adūnābor	adūnabĕris, adūnābere	adūnābĭtur	adūnābĭmur	adūnabimĭni	adūnabūntur
	perfetto	participio passato (adūnātus) seguito dall’indicativo presente di sum adūnātus sum adūnātus es adūnātus est adūnāti sumus adūnāti estis adūnāti sunt
	piuccheperfetto	participio passato (adūnātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum adūnātus eram adūnātus eras adūnātus erat adūnāti eramus adūnāti eratis adūnāti erant
	futuro anteriore	participio passato (adūnātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum adūnātus ero adūnātus eris adūnātus erit adūnāti erimus adūnāti eritis adūnāti erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	adūnem	adūnes	adūnet	adūnēmus	adūnētis	adūnent
	imperfetto	adūnārem	adūnāres	adūnāret	adūnarēmus	adūnarētis	adūnārent
	perfetto	adūnāvĕrim	adūnāvĕris	adūnāvĕrit	adūnāverĭmus	adūnāverĭtis	adūnāvĕrint
	piuccheperfetto	adūnāvissem	adūnāvisses	adūnāvisset	adūnāvissēmus	adūnāvissētis	adūnāvissent
passivo	presente	adūner	adūnēris, adūnēre	adūnētur	adūnēmur	adūnemĭni	adūnēntur
	imperfetto	adūnarer	adūnareris, adūnārēre	adūnaretur	adūnaremur	adūnaremini	adūnarentur
	perfetto	participio passato (adūnātus) seguito dal congiuntivo presente di sum adūnātus sim adūnātus sis adūnātus sit adūnāti simus adūnāti sitis adūnāti sint
	piuccheperfetto	participio passato (adūnātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum adūnātus essem adūnātus esses adūnātus esset adūnāti essemus adūnāti essetis adūnāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	adūnā	—	—	adūnāte	—
	futuro	—	adūnāto	adūnāto	—	adūnatōte	adūnānto
passivo	presente	—	adūnare	—	—	adūnamini	—
	futuro	—	adūnātor	adūnātor	—	adūnaminor	adūnantor