partiturus

Da Wikizionario, il dizionario a contenuto aperto.
Jump to navigation Jump to search

SPQRomani.svg Latino[modifica]

participio futuro
aggettivo di I classe
singolare
maschile femminile neutro
nominativo partītūrus partītūră partītūrum
genitivo partītūrī partītūrae partītūrī
dativo partītūrō partītūrae partītūrō
accusativo partītūrŭm partītūrăm partītūrum
vocativo partītūrĕ partītūră partītūrum
ablativo partītūrō partītūrā partītūrō
plurale
maschile femminile neutro
nominativo partītūrī partītūrae partītūră
genitivo partītūrōrum partītūrārum partītūrōrum
dativo partītūrīs partītūrīs partītūrīs
accusativo partītūrōs partītūrās partītūră
vocativo partītūrī partītūrae partītūră
ablativo partītūrīs partītūrīs partītūrīs

Open book 01.svgVoce verbale

partiturus

  1. participio futuro di partiō o di partior

Hyph.png Sillabazione[modifica]

păr | tī | tū | rŭs

Nuvola apps edu languages.svg Pronuncia[modifica]

  • (pronuncia classica) IPA: /par.tiːˈtuː.rus/
  • (pronuncia ecclesiastica) IPA: /par.tiˈtu.rus/

Nuvola kdict glass.svgEtimologia / Derivazione[modifica]

dal verbo partiō

Info zoom icon.svg Uso / Precisazioni[modifica]

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)