Vai al contenuto

deletus

Da Wikizionario, il dizionario a contenuto aperto.
participio perfetto
aggettivo di I classe
singolare
maschile femminile neutro
nominativo dēlētus dēlētă dēlētum
genitivo dēlētī dēlētae dēlētī
dativo dēlētō dēlētae dēlētō
accusativo dēlētŭm dēlētăm dēlētum
vocativo dēlētĕ dēlētă dēlētum
ablativo dēlētō dēlētā dēlētō
plurale
maschile femminile neutro
nominativo dēlētī dēlētae dēlētă
genitivo dēlētōrum dēlētārum dēlētōrum
dativo dēlētīs dēlētīs dēlētīs
accusativo dēlētōs dēlētās dēlētă
vocativo dēlētī dēlētae dēlētă
ablativo dēlētīs dēlētīs dēlētīs

deletus

  1. participio perfetto di dēlĕo
dē | lē | tŭs
  • (pronuncia classica) IPA: /deːˈleː.tus/
  • (pronuncia ecclesiastica) IPA: /deˈle.tus/

dal verbo dēlĕo

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)