Vai al contenuto

alienatus

Da Wikizionario, il dizionario a contenuto aperto.
participio perfetto
aggettivo di I classe
singolare
maschile femminile neutro
nominativo alienātus alienātă alienātum
genitivo alienātī alienātae alienātī
dativo alienātō alienātae alienātō
accusativo alienātŭm alienātăm alienātum
vocativo alienātĕ alienātă alienātum
ablativo alienātō alienātā alienātō
plurale
maschile femminile neutro
nominativo alienātī alienātae alienātă
genitivo alienātōrum alienātārum alienātōrum
dativo alienātīs alienātīs alienātīs
accusativo alienātōs alienātās alienātă
vocativo alienātī alienātae alienātă
ablativo alienātīs alienātīs alienātīs

alienatus

  1. participio perfetto di alienō
  • (pronuncia classica) IPA: /a.li.eː.naː.tus/

dal verbo alienō

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)