Appendice:Coniugazioni/Latino/marito

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		marītō, marītās, marītāvī, marītātum, marītāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		marītāre	marītārī	marītāvisse	marītātum esse	marītātūrum esse	marītātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		marītāns		marītātus		marītātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		marītandī	marītandō	marītandum	marītandō
gerundivo		marītandus
supino		marītātum (ablativo: marītātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	marītō	marītās	marītat	marītāmus	marītātis	marītant
	imperfetto	marītābam	marītābās	marītābat	marītābāmus	marītābātis	marītābant
	futuro semplice	marītābō	marītābis	marītābit	marītābĭmus	marītābĭtis	marītābunt
	perfetto	marītāvī	marītāvīstī	marītāvit	marītāvĭmus	marītāvīstis	marītāvērunt, marītāvēre
	piuccheperfetto	marītāvĕram	marītāvĕrās	marītāvĕrat	marītāverāmus	marītāverātis	marītāvĕrant
	futuro anteriore	marītāvĕrō	marītāvĕris	marītāvĕrit	marītāverĭmus	marītāverĭtis	marītāvĕrint
passivo	presente	marītor	marītāris, marītāre	marītātur	marītāmur	marītāmĭnī	marītantur
	imperfetto	marītābar	marītābāris, marītābāre	marītabātur	marītābāmur	marītābāmĭnī	marītābantur
	futuro semplice	marītābor	marītābĕris, marītābere	marītābĭtur	marītābĭmur	marītābimĭnī	marītābuntur
	perfetto	participio passato (marītātus) seguito dall’indicativo presente di sum marītātus sum marītātus es marītātus est marītātī sumus marītātī estis marītātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (marītātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum marītātus eram marītātus erās marītātus erat marītātī erāmus marītātī erātis marītātī erant
	futuro anteriore	participio passato (marītātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum marītātus erō marītātus eris marītātus erit marītātī erimus marītātī eritis marītātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	marītem	marītēs	marītet	marītēmus	marītētis	marītent
	imperfetto	marītārem	marītārēs	marītāret	marītārēmus	marītārētis	marītārent
	perfetto	marītāvĕrim	marītāvĕris	marītāvĕrit	marītāverĭmus	marītāverĭtis	marītāvĕrint
	piuccheperfetto	marītāvissem	marītāvissēs	marītāvisset	marītāvissēmus	marītāvissētis	marītāvissent
passivo	presente	marīter	marītēris, marītēre	marītētur	marītēmur	marītēmĭnī	marītentur
	imperfetto	marītārer	marītārēris, marītārēre	marītārētur	marītārēmur	marītārēminī	marītārentur
	perfetto	participio passato (marītātus) seguito dal congiuntivo presente di sum marītātus sim marītātus sis marītātus sit marītātī simus marītātī sitis marītātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (marītātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum marītātus essem marītātus essēs marītātus esset marītātī essēmus marītātī essētis marītāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	marītā	—	—	marītāte	—
	futuro	—	marītātō	marītātō	—	marītātōte	marītantō
passivo	presente	—	marītāre	—	—	marītāminī	—
	futuro	—	marītātor	marītātor	—	marītāminor	marītantor