maritaturus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | maritātūrus | maritātūră | maritātūrum |
| genitivo | maritātūrī | maritātūrae | maritātūrī |
| dativo | maritātūrō | maritātūrae | maritātūrō |
| accusativo | maritātūrŭm | maritātūrăm | maritātūrum |
| vocativo | maritātūrĕ | maritātūră | maritātūrum |
| ablativo | maritātūrō | maritātūrā | maritātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | maritātūrī | maritātūrae | maritātūră |
| genitivo | maritātūrōrum | maritātūrārum | maritātūrōrum |
| dativo | maritātūrīs | maritātūrīs | maritātūrīs |
| accusativo | maritātūrōs | maritātūrās | maritātūră |
| vocativo | maritātūrī | maritātūrae | maritātūră |
| ablativo | maritātūrīs | maritātūrīs | maritātūrīs |
maritaturus
- participio futuro di maritō
- (pronuncia classica) IPA: /ma.riː.taː.tuː.rus/
dal verbo maritō
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma maritaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)