Appendice:Coniugazioni/Latino/imputo

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		imputō, imputās, imputāvī, imputātum, imputāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		imputāre	imputārī	imputāvisse	imputātum esse	imputātūrum esse	imputātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		imputāns		imputātus		imputātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		imputandī	imputandō	imputandum	imputandō
gerundivo		imputandus
supino		imputātum (ablativo: imputātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	imputō	imputās	imputat	imputāmus	imputātis	imputant
	imperfetto	imputābam	imputābās	imputābat	imputābāmus	imputābātis	imputābant
	futuro semplice	imputābō	imputābis	imputābit	imputābĭmus	imputābĭtis	imputābunt
	perfetto	imputāvī	imputāvīstī	imputāvit	imputāvĭmus	imputāvīstis	imputāvērunt, imputāvēre
	piuccheperfetto	imputāvĕram	imputāvĕrās	imputāvĕrat	imputāverāmus	imputāverātis	imputāvĕrant
	futuro anteriore	imputāvĕrō	imputāvĕris	imputāvĕrit	imputāverĭmus	imputāverĭtis	imputāvĕrint
passivo	presente	imputor	imputāris, imputāre	imputātur	imputāmur	imputāmĭnī	imputantur
	imperfetto	imputābar	imputābāris, imputābāre	imputabātur	imputābāmur	imputābāmĭnī	imputābantur
	futuro semplice	imputābor	imputābĕris, imputābere	imputābĭtur	imputābĭmur	imputābimĭnī	imputābuntur
	perfetto	participio passato (imputātus) seguito dall’indicativo presente di sum imputātus sum imputātus es imputātus est imputātī sumus imputātī estis imputātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (imputātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum imputātus eram imputātus erās imputātus erat imputātī erāmus imputātī erātis imputātī erant
	futuro anteriore	participio passato (imputātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum imputātus erō imputātus eris imputātus erit imputātī erimus imputātī eritis imputātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	imputem	imputēs	imputet	imputēmus	imputētis	imputent
	imperfetto	imputārem	imputārēs	imputāret	imputārēmus	imputārētis	imputārent
	perfetto	imputāvĕrim	imputāvĕris	imputāvĕrit	imputāverĭmus	imputāverĭtis	imputāvĕrint
	piuccheperfetto	imputāvissem	imputāvissēs	imputāvisset	imputāvissēmus	imputāvissētis	imputāvissent
passivo	presente	imputer	imputēris, imputēre	imputētur	imputēmur	imputēmĭnī	imputentur
	imperfetto	imputārer	imputārēris, imputārēre	imputārētur	imputārēmur	imputārēminī	imputārentur
	perfetto	participio passato (imputātus) seguito dal congiuntivo presente di sum imputātus sim imputātus sis imputātus sit imputātī simus imputātī sitis imputātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (imputātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum imputātus essem imputātus essēs imputātus esset imputātī essēmus imputātī essētis imputāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	imputā	—	—	imputāte	—
	futuro	—	imputātō	imputātō	—	imputātōte	imputantō
passivo	presente	—	imputāre	—	—	imputāminī	—
	futuro	—	imputātor	imputātor	—	imputāminor	imputantor