Appendice:Coniugazioni/Latino/erogo

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		ērogō, ērogās, ērogāvī, ērogātum, ērogāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		ērogāre	ērogārī	ērogāvisse	ērogātum esse	ērogātūrum esse	ērogātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		ērogāns		ērogātus		ērogātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		ērogandī	ērogandō	ērogandum	ērogandō
gerundivo		ērogandus
supino		ērogātum (ablativo: ērogātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	ērogō	ērogās	ērogat	ērogāmus	ērogātis	ērogant
	imperfetto	ērogābam	ērogābās	ērogābat	ērogābāmus	ērogābātis	ērogābant
	futuro semplice	ērogābō	ērogābis	ērogābit	ērogābĭmus	ērogābĭtis	ērogābunt
	perfetto	ērogāvī	ērogāvīstī	ērogāvit	ērogāvĭmus	ērogāvīstis	ērogāvērunt, ērogāvēre
	piuccheperfetto	ērogāvĕram	ērogāvĕrās	ērogāvĕrat	ērogāverāmus	ērogāverātis	ērogāvĕrant
	futuro anteriore	ērogāvĕrō	ērogāvĕris	ērogāvĕrit	ērogāverĭmus	ērogāverĭtis	ērogāvĕrint
passivo	presente	ērogor	ērogāris, ērogāre	ērogātur	ērogāmur	ērogāmĭnī	ērogantur
	imperfetto	ērogābar	ērogābāris, ērogābāre	ērogabātur	ērogābāmur	ērogābāmĭnī	ērogābantur
	futuro semplice	ērogābor	ērogābĕris, ērogābere	ērogābĭtur	ērogābĭmur	ērogābimĭnī	ērogābuntur
	perfetto	participio passato (ērogātus) seguito dall’indicativo presente di sum ērogātus sum ērogātus es ērogātus est ērogātī sumus ērogātī estis ērogātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (ērogātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum ērogātus eram ērogātus erās ērogātus erat ērogātī erāmus ērogātī erātis ērogātī erant
	futuro anteriore	participio passato (ērogātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum ērogātus erō ērogātus eris ērogātus erit ērogātī erimus ērogātī eritis ērogātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	ērogem	ērogēs	ēroget	ērogēmus	ērogētis	ērogent
	imperfetto	ērogārem	ērogārēs	ērogāret	ērogārēmus	ērogārētis	ērogārent
	perfetto	ērogāvĕrim	ērogāvĕris	ērogāvĕrit	ērogāverĭmus	ērogāverĭtis	ērogāvĕrint
	piuccheperfetto	ērogāvissem	ērogāvissēs	ērogāvisset	ērogāvissēmus	ērogāvissētis	ērogāvissent
passivo	presente	ēroger	ērogēris, ērogēre	ērogētur	ērogēmur	ērogēmĭnī	ērogentur
	imperfetto	ērogārer	ērogārēris, ērogārēre	ērogārētur	ērogārēmur	ērogārēminī	ērogārentur
	perfetto	participio passato (ērogātus) seguito dal congiuntivo presente di sum ērogātus sim ērogātus sis ērogātus sit ērogātī simus ērogātī sitis ērogātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (ērogātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum ērogātus essem ērogātus essēs ērogātus esset ērogātī essēmus ērogātī essētis ērogāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	ērogā	—	—	ērogāte	—
	futuro	—	ērogātō	ērogātō	—	ērogātōte	ērogantō
passivo	presente	—	ērogāre	—	—	ērogāminī	—
	futuro	—	ērogātor	ērogātor	—	ērogāminor	ērogantor