Appendice:Coniugazioni/Latino/enumero

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		ēnumerō, ēnumerās, ēnumerāvī, ēnumerātum, ēnumerāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		ēnumerāre	ēnumerārī	ēnumerāvisse	ēnumerātum esse	ēnumerātūrum esse	ēnumerātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		ēnumerāns		ēnumerātus		ēnumerātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		ēnumerandī	ēnumerandō	ēnumerandum	ēnumerandō
gerundivo		ēnumerandus
supino		ēnumerātum (ablativo: ēnumerātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	ēnumerō	ēnumerās	ēnumerat	ēnumerāmus	ēnumerātis	ēnumerant
	imperfetto	ēnumerābam	ēnumerābās	ēnumerābat	ēnumerābāmus	ēnumerābātis	ēnumerābant
	futuro semplice	ēnumerābō	ēnumerābis	ēnumerābit	ēnumerābĭmus	ēnumerābĭtis	ēnumerābunt
	perfetto	ēnumerāvī	ēnumerāvīstī	ēnumerāvit	ēnumerāvĭmus	ēnumerāvīstis	ēnumerāvērunt, ēnumerāvēre
	piuccheperfetto	ēnumerāvĕram	ēnumerāvĕrās	ēnumerāvĕrat	ēnumerāverāmus	ēnumerāverātis	ēnumerāvĕrant
	futuro anteriore	ēnumerāvĕrō	ēnumerāvĕris	ēnumerāvĕrit	ēnumerāverĭmus	ēnumerāverĭtis	ēnumerāvĕrint
passivo	presente	ēnumeror	ēnumerāris, ēnumerāre	ēnumerātur	ēnumerāmur	ēnumerāmĭnī	ēnumerantur
	imperfetto	ēnumerābar	ēnumerābāris, ēnumerābāre	ēnumerabātur	ēnumerābāmur	ēnumerābāmĭnī	ēnumerābantur
	futuro semplice	ēnumerābor	ēnumerābĕris, ēnumerābere	ēnumerābĭtur	ēnumerābĭmur	ēnumerābimĭnī	ēnumerābuntur
	perfetto	participio passato (ēnumerātus) seguito dall’indicativo presente di sum ēnumerātus sum ēnumerātus es ēnumerātus est ēnumerātī sumus ēnumerātī estis ēnumerātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (ēnumerātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum ēnumerātus eram ēnumerātus erās ēnumerātus erat ēnumerātī erāmus ēnumerātī erātis ēnumerātī erant
	futuro anteriore	participio passato (ēnumerātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum ēnumerātus erō ēnumerātus eris ēnumerātus erit ēnumerātī erimus ēnumerātī eritis ēnumerātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	ēnumerem	ēnumerēs	ēnumeret	ēnumerēmus	ēnumerētis	ēnumerent
	imperfetto	ēnumerārem	ēnumerārēs	ēnumerāret	ēnumerārēmus	ēnumerārētis	ēnumerārent
	perfetto	ēnumerāvĕrim	ēnumerāvĕris	ēnumerāvĕrit	ēnumerāverĭmus	ēnumerāverĭtis	ēnumerāvĕrint
	piuccheperfetto	ēnumerāvissem	ēnumerāvissēs	ēnumerāvisset	ēnumerāvissēmus	ēnumerāvissētis	ēnumerāvissent
passivo	presente	ēnumerer	ēnumerēris, ēnumerēre	ēnumerētur	ēnumerēmur	ēnumerēmĭnī	ēnumerentur
	imperfetto	ēnumerārer	ēnumerārēris, ēnumerārēre	ēnumerārētur	ēnumerārēmur	ēnumerārēminī	ēnumerārentur
	perfetto	participio passato (ēnumerātus) seguito dal congiuntivo presente di sum ēnumerātus sim ēnumerātus sis ēnumerātus sit ēnumerātī simus ēnumerātī sitis ēnumerātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (ēnumerātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum ēnumerātus essem ēnumerātus essēs ēnumerātus esset ēnumerātī essēmus ēnumerātī essētis ēnumerāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	ēnumerā	—	—	ēnumerāte	—
	futuro	—	ēnumerātō	ēnumerātō	—	ēnumerātōte	ēnumerantō
passivo	presente	—	ēnumerāre	—	—	ēnumerāminī	—
	futuro	—	ēnumerātor	ēnumerātor	—	ēnumerāminor	ēnumerantor