Appendice:Coniugazioni/Latino/enumero

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		ēnumerō, ēnumerās, ēnumerāvī, ēnumerātum, ēnumerāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		ēnumerāre	ēnumerari	ēnumerāvisse	ēnumerātum esse	ēnumerāturum esse	ēnumerātum iri
participio		presente		perfetto		futuro
		ēnumerans		ēnumerātus		ēnumerāturus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		ēnumerandi	ēnumerando	ēnumerandum	ēnumerando
gerundivo		ēnumerandus
supino		ēnumerātum (ablativo: ēnumerātu)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	ēnumerō	ēnumerās	ēnumerat	ēnumerāmus	ēnumerātis	ēnumerānt
	imperfetto	ēnumerābam	ēnumerābas	ēnumerābat	ēnumerabāmus	ēnumerabātis	ēnumerābant
	futuro semplice	ēnumerābo	ēnumerābis	ēnumerābit	ēnumerabĭmus	ēnumerabĭtis	ēnumerābunt
	perfetto	ēnumerāvī	ēnumerāvīsti	ēnumerāvit	ēnumerāvĭmus	ēnumerāvīstis	ēnumerāvērunt, ēnumerāvēre
	piuccheperfetto	ēnumerāvĕram	ēnumerāvĕras	ēnumerāvĕrat	ēnumerāverāmus	ēnumerāverātis	ēnumerāvĕrant
	futuro anteriore	ēnumerāvĕro	ēnumerāvĕris	ēnumerāvĕrit	ēnumerāverĭmus	ēnumerāverĭtis	ēnumerāvĕrint
passivo	presente	ēnumeror	ēnumerāris, ēnumerāre	ēnumerātur	ēnumerāmur	ēnumerāmĭni	ēnumerāntur
	imperfetto	ēnumerābar	ēnumerabāris, ēnumerābāre	ēnumerabātur	ēnumerabāmur	ēnumerabāmĭni	ēnumerabāntur
	futuro semplice	ēnumerābor	ēnumerabĕris, ēnumerābere	ēnumerābĭtur	ēnumerābĭmur	ēnumerabimĭni	ēnumerabūntur
	perfetto	participio passato (ēnumerātus) seguito dall’indicativo presente di sum ēnumerātus sum ēnumerātus es ēnumerātus est ēnumerāti sumus ēnumerāti estis ēnumerāti sunt
	piuccheperfetto	participio passato (ēnumerātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum ēnumerātus eram ēnumerātus eras ēnumerātus erat ēnumerāti eramus ēnumerāti eratis ēnumerāti erant
	futuro anteriore	participio passato (ēnumerātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum ēnumerātus ero ēnumerātus eris ēnumerātus erit ēnumerāti erimus ēnumerāti eritis ēnumerāti erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	ēnumerem	ēnumeres	ēnumeret	ēnumerēmus	ēnumerētis	ēnumerent
	imperfetto	ēnumerārem	ēnumerāres	ēnumerāret	ēnumerarēmus	ēnumerarētis	ēnumerārent
	perfetto	ēnumerāvĕrim	ēnumerāvĕris	ēnumerāvĕrit	ēnumerāverĭmus	ēnumerāverĭtis	ēnumerāvĕrint
	piuccheperfetto	ēnumerāvissem	ēnumerāvisses	ēnumerāvisset	ēnumerāvissēmus	ēnumerāvissētis	ēnumerāvissent
passivo	presente	ēnumerer	ēnumerēris, ēnumerēre	ēnumerētur	ēnumerēmur	ēnumeremĭni	ēnumerēntur
	imperfetto	ēnumerarer	ēnumerareris, ēnumerārēre	ēnumeraretur	ēnumeraremur	ēnumeraremini	ēnumerarentur
	perfetto	participio passato (ēnumerātus) seguito dal congiuntivo presente di sum ēnumerātus sim ēnumerātus sis ēnumerātus sit ēnumerāti simus ēnumerāti sitis ēnumerāti sint
	piuccheperfetto	participio passato (ēnumerātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum ēnumerātus essem ēnumerātus esses ēnumerātus esset ēnumerāti essemus ēnumerāti essetis ēnumerāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	ēnumerā	—	—	ēnumerāte	—
	futuro	—	ēnumerāto	ēnumerāto	—	ēnumeratōte	ēnumerānto
passivo	presente	—	ēnumerare	—	—	ēnumeramini	—
	futuro	—	ēnumerātor	ēnumerātor	—	ēnumeraminor	ēnumerantor