Appendice:Coniugazioni/Latino/decerno

Coniugazione

Verbo di terza coniugazione
paradigma
		dēcernō, dēcernis, dēcrēvī, dēcrētum, dēcernĕre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		dēcernĕre	dēcernī	dēcrēvisse	dēcrētum esse	dēcrētūrum esse	dēcrētum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		dēcernēns		dēcrētus		dēcrētūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		dēcernendī	dēcernendō	dēcernendum	dēcernendō
gerundivo		dēcernendus
supino		dēcrētum (ablativo: dēcrētū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	dēcernō	dēcernis	dēcernit	dēcernĭmus	dēcernĭtis	dēcernunt
	imperfetto	dēcernēbam	dēcernēbās	dēcernēbat	dēcernēbāmus	dēcernēbātis	dēcernēbant
	futuro semplice	dēcernam	dēcernēs	dēcernet	dēcernēmus	dēcernētis	dēcernent
	perfetto	dēcrēvī	dēcrēvistī	dēcrēvit	dēcrēvĭmus	dēcrēvistis	dēcrēvērunt, dēcrēvēre
	piuccheperfetto	dēcrēvĕram	dēcrēvĕrās	dēcrēvĕrat	dēcrēverāmus	dēcrēverātis	dēcrēvĕrant
	futuro anteriore	dēcrēvĕrō	dēcrēvĕris	dēcrēvĕrit	dēcrēverĭmus	dēcrēverĭtis	dēcrēvĕrint
passivo	presente	dēcernor	dēcernĕris, dēcernĕre	dēcernĭtur	dēcernĭmur	dēcernimĭnī	dēcernuntur
	imperfetto	dēcernēbar	dēcernēbāris, dēcernēbāre	dēcernēbātur	dēcernēbāmur	dēcernebāmĭnī	dēcernēbantur
	futuro semplice	dēcernar	dēcernēris, dēcernēre	dēcernētur	dēcernēmur	dēcernēmĭnī	dēcernentur
	perfetto	participio passato (dēcrētus) seguito dall’indicativo presente di sum dēcrētus sum dēcrētus es dēcrētus est dēcrētī sumus dēcrētī estis dēcrētī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (dēcrētus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum dēcrētus eram dēcrētus erās dēcrētus erat dēcrētī erāmus dēcrētī erātis dēcrētī erant
	futuro anteriore	participio passato (dēcrētus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum dēcrētus erō dēcrētus eris dēcrētus erit dēcrētī erimus dēcrētī eritis dēcrētī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	dēcernam	dēcernās	dēcernat	dēcernāmus	dēcernātis	dēcernant
	imperfetto	dēcernĕrem	dēcernĕrēs	dēcernĕret	dēcernerēmus	dēcernerētis	dēcernĕrent
	perfetto	dēcrēvĕrim	dēcrēvĕris	dēcrēvĕrit	dēcrēverĭmus	dēcrēverĭtis	dēcrēvĕrint
	piuccheperfetto	dēcrēvissem	dēcrēvissēs	dēcrēvisset	dēcrēvissēmus	dēcrēvissētis	dēcrēvissent
passivo	presente	dēcernar	dēcernāris, dēcernāre	dēcernātur	dēcernāmur	dēcernāmĭnī	dēcernantur
	imperfetto	dēcernĕrer	dēcernerēris, dēcernerēre	dēcernerētur	dēcernerēmur	dēcernerēmĭnī	dēcernerentur
	perfetto	participio passato (dēcrētus) seguito dal congiuntivo presente di sum dēcrētus sim dēcrētus sis dēcrētus sit dēcrētī simus dēcrētī sitis dēcrētī sint
	piuccheperfetto	participio passato (dēcrētus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum dēcrētus essem dēcrētus essēs dēcrētus esset dēcrētī essēmus dēcrētī essētis dēcrētī essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	dēcernĕ	—	—	dēcernĭte	—
	futuro	—	dēcernĭtō	dēcernĭtō	—	dēcernitōte	dēcernuntō
passivo	presente	—	dēcernere	—	—	dēcerniminī	—
	futuro	—	dēcernitor	dēcernitor	—	n.e.	dēcernuntor