Appendice:Coniugazioni/Latino/asservo

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		asservō, asservās, asservāvī, asservātum, asservāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		asservāre	asservārī	asservāvisse	asservātum esse	asservātūrum esse	asservātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		asservāns		asservātus		asservātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		asservandī	asservandō	asservandum	asservandō
gerundivo		asservandus
supino		asservātum (ablativo: asservātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	asservō	asservās	asservat	asservāmus	asservātis	asservant
	imperfetto	asservābam	asservābās	asservābat	asservābāmus	asservābātis	asservābant
	futuro semplice	asservābō	asservābis	asservābit	asservābĭmus	asservābĭtis	asservābunt
	perfetto	asservāvī	asservāvīstī	asservāvit	asservāvĭmus	asservāvīstis	asservāvērunt, asservāvēre
	piuccheperfetto	asservāvĕram	asservāvĕrās	asservāvĕrat	asservāverāmus	asservāverātis	asservāvĕrant
	futuro anteriore	asservāvĕrō	asservāvĕris	asservāvĕrit	asservāverĭmus	asservāverĭtis	asservāvĕrint
passivo	presente	asservor	asservāris, asservāre	asservātur	asservāmur	asservāmĭnī	asservantur
	imperfetto	asservābar	asservābāris, asservābāre	asservabātur	asservābāmur	asservābāmĭnī	asservābantur
	futuro semplice	asservābor	asservābĕris, asservābere	asservābĭtur	asservābĭmur	asservābimĭnī	asservābuntur
	perfetto	participio passato (asservātus) seguito dall’indicativo presente di sum asservātus sum asservātus es asservātus est asservātī sumus asservātī estis asservātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (asservātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum asservātus eram asservātus erās asservātus erat asservātī erāmus asservātī erātis asservātī erant
	futuro anteriore	participio passato (asservātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum asservātus erō asservātus eris asservātus erit asservātī erimus asservātī eritis asservātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	asservem	asservēs	asservet	asservēmus	asservētis	asservent
	imperfetto	asservārem	asservārēs	asservāret	asservārēmus	asservārētis	asservārent
	perfetto	asservāvĕrim	asservāvĕris	asservāvĕrit	asservāverĭmus	asservāverĭtis	asservāvĕrint
	piuccheperfetto	asservāvissem	asservāvissēs	asservāvisset	asservāvissēmus	asservāvissētis	asservāvissent
passivo	presente	asserver	asservēris, asservēre	asservētur	asservēmur	asservēmĭnī	asserventur
	imperfetto	asservārer	asservārēris, asservārēre	asservārētur	asservārēmur	asservārēminī	asservārentur
	perfetto	participio passato (asservātus) seguito dal congiuntivo presente di sum asservātus sim asservātus sis asservātus sit asservātī simus asservātī sitis asservātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (asservātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum asservātus essem asservātus essēs asservātus esset asservātī essēmus asservātī essētis asservāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	asservā	—	—	asservāte	—
	futuro	—	asservātō	asservātō	—	asservātōte	asservantō
passivo	presente	—	asservāre	—	—	asservāminī	—
	futuro	—	asservātor	asservātor	—	asservāminor	asservantor