transiecturus

Da Wikizionario, il dizionario a contenuto aperto.

Latino[modifica]

participio futuro
aggettivo di I classe
singolare
maschile femminile neutro
nominativo trānsiectūrus trānsiectūră trānsiectūrum
genitivo trānsiectūrī trānsiectūrae trānsiectūrī
dativo trānsiectūrō trānsiectūrae trānsiectūrō
accusativo trānsiectūrŭm trānsiectūrăm trānsiectūrum
vocativo trānsiectūrĕ trānsiectūră trānsiectūrum
ablativo trānsiectūrō trānsiectūrā trānsiectūrō
plurale
maschile femminile neutro
nominativo trānsiectūrī trānsiectūrae trānsiectūră
genitivo trānsiectūrōrum trānsiectūrārum trānsiectūrōrum
dativo trānsiectūrīs trānsiectūrīs trānsiectūrīs
accusativo trānsiectūrōs trānsiectūrās trānsiectūră
vocativo trānsiectūrī trānsiectūrae trānsiectūră
ablativo trānsiectūrīs trānsiectūrīs trānsiectūrīs

Voce verbale

transiecturus

  1. participio futuro di trānsiciō

Sillabazione[modifica]

trāns | ĭĕc | tū | rŭs

Pronuncia[modifica]

  • (pronuncia classica) IPA: /traːnsj.jekˈtuː.rus/
  • (pronuncia ecclesiastica) IPA: /transj.jekˈtu.rus/

Etimologia / Derivazione[modifica]

dal verbo trānsiciō

Uso / Precisazioni[modifica]

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)