testaturus
Latino[modifica]
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | testātūrus | testātūră | testātūrum |
| genitivo | testātūrī | testātūrae | testātūrī |
| dativo | testātūrō | testātūrae | testātūrō |
| accusativo | testātūrŭm | testātūrăm | testātūrum |
| vocativo | testātūrĕ | testātūră | testātūrum |
| ablativo | testātūrō | testātūrā | testātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | testātūrī | testātūrae | testātūră |
| genitivo | testātūrōrum | testātūrārum | testātūrōrum |
| dativo | testātūrīs | testātūrīs | testātūrīs |
| accusativo | testātūrōs | testātūrās | testātūră |
| vocativo | testātūrī | testātūrae | testātūră |
| ablativo | testātūrīs | testātūrīs | testātūrīs |
Voce verbale
testaturus
- participio futuro di testor
Pronuncia[modifica]
- (pronuncia classica) IPA: /tes.taː.tuː.rus/
Etimologia / Derivazione[modifica]
dal verbo testor
Uso / Precisazioni[modifica]
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma testaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)