Vai al contenuto

seligens

Da Wikizionario, il dizionario a contenuto aperto.
participio presente
aggettivo di II classe
singolare
masc./fem. neutro
nominativo sēligēns sēligēns
genitivo sēligēntis sēligēntis
dativo sēligēntī sēligēntī
accusativo sēligēntem sēligēns
vocativo sēligēns sēligēns
ablativo sēligēnte,
sēligēntī1
sēligēnte,
sēligēntī1
plurale
masc./fem. neutro
nominativo sēligēntes sēligēntĭa
genitivo sēligēntĭum sēligēntĭum
dativo sēligēntĭbus sēligēntĭbus
accusativo sēligēntes sēligēntĭa
vocativo sēligēntes sēligēntĭa
ablativo sēligēntĭbus sēligēntĭbus
1solo quando usato come aggettivo

seligens

  1. participio presente di sēligō
sē | lĭ | gēns
  • (pronuncia classica) IPA: /ˈseː.li.ɡeːns/
  • (pronuncia ecclesiastica) IPA: /ˈse.li.d͡ʒens/

dal verbo sēligō

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)