permutaturus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | permutātūrus | permutātūră | permutātūrum |
| genitivo | permutātūrī | permutātūrae | permutātūrī |
| dativo | permutātūrō | permutātūrae | permutātūrō |
| accusativo | permutātūrŭm | permutātūrăm | permutātūrum |
| vocativo | permutātūrĕ | permutātūră | permutātūrum |
| ablativo | permutātūrō | permutātūrā | permutātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | permutātūrī | permutātūrae | permutātūră |
| genitivo | permutātūrōrum | permutātūrārum | permutātūrōrum |
| dativo | permutātūrīs | permutātūrīs | permutātūrīs |
| accusativo | permutātūrōs | permutātūrās | permutātūră |
| vocativo | permutātūrī | permutātūrae | permutātūră |
| ablativo | permutātūrīs | permutātūrīs | permutātūrīs |
permutaturus
- participio futuro di permutō
- (pronuncia classica) IPA: /per.muː.taː.tuː.rus/
dal verbo permutō
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma permutaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)