gustaturus
Latino[modifica]
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | gustātūrus | gustātūră | gustātūrum |
| genitivo | gustātūrī | gustātūrae | gustātūrī |
| dativo | gustātūrō | gustātūrae | gustātūrō |
| accusativo | gustātūrŭm | gustātūrăm | gustātūrum |
| vocativo | gustātūrĕ | gustātūră | gustātūrum |
| ablativo | gustātūrō | gustātūrā | gustātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | gustātūrī | gustātūrae | gustātūră |
| genitivo | gustātūrōrum | gustātūrārum | gustātūrōrum |
| dativo | gustātūrīs | gustātūrīs | gustātūrīs |
| accusativo | gustātūrōs | gustātūrās | gustātūră |
| vocativo | gustātūrī | gustātūrae | gustātūră |
| ablativo | gustātūrīs | gustātūrīs | gustātūrīs |
Voce verbale
gustaturus
- participio futuro di gustō
Pronuncia[modifica]
- (pronuncia classica) IPA: /ɡus.taː.tuː.rus/
Etimologia / Derivazione[modifica]
dal verbo gustō
Uso / Precisazioni[modifica]
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma gustaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)