fructificaturus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | frūctificātūrus | frūctificātūră | frūctificātūrum |
| genitivo | frūctificātūrī | frūctificātūrae | frūctificātūrī |
| dativo | frūctificātūrō | frūctificātūrae | frūctificātūrō |
| accusativo | frūctificātūrŭm | frūctificātūrăm | frūctificātūrum |
| vocativo | frūctificātūrĕ | frūctificātūră | frūctificātūrum |
| ablativo | frūctificātūrō | frūctificātūrā | frūctificātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | frūctificātūrī | frūctificātūrae | frūctificātūră |
| genitivo | frūctificātūrōrum | frūctificātūrārum | frūctificātūrōrum |
| dativo | frūctificātūrīs | frūctificātūrīs | frūctificātūrīs |
| accusativo | frūctificātūrōs | frūctificātūrās | frūctificātūră |
| vocativo | frūctificātūrī | frūctificātūrae | frūctificātūră |
| ablativo | frūctificātūrīs | frūctificātūrīs | frūctificātūrīs |
fructificaturus
- participio futuro di frūctificō
- frūc | tĭ | fĭ | cā | tū | rŭs
- (pronuncia classica) IPA: /fruːk.ti.fi.kaːˈtuː.rus/
- (pronuncia ecclesiastica) IPA: /fruk.ti.fi.kaˈtu.rus/
dal verbo frūctificō
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma fructificaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)