conflagraturus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | conflagrātūrus | conflagrātūră | conflagrātūrum |
| genitivo | conflagrātūrī | conflagrātūrae | conflagrātūrī |
| dativo | conflagrātūrō | conflagrātūrae | conflagrātūrō |
| accusativo | conflagrātūrŭm | conflagrātūrăm | conflagrātūrum |
| vocativo | conflagrātūrĕ | conflagrātūră | conflagrātūrum |
| ablativo | conflagrātūrō | conflagrātūrā | conflagrātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | conflagrātūrī | conflagrātūrae | conflagrātūră |
| genitivo | conflagrātūrōrum | conflagrātūrārum | conflagrātūrōrum |
| dativo | conflagrātūrīs | conflagrātūrīs | conflagrātūrīs |
| accusativo | conflagrātūrōs | conflagrātūrās | conflagrātūră |
| vocativo | conflagrātūrī | conflagrātūrae | conflagrātūră |
| ablativo | conflagrātūrīs | conflagrātūrīs | conflagrātūrīs |
conflagraturus
- participio futuro di conflagrō
- (pronuncia classica) IPA: /kon.fla.ɡraː.tuː.rus/
dal verbo conflagrō
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma conflagraturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)