agglomeraturus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | agglomerātūrus | agglomerātūră | agglomerātūrum |
| genitivo | agglomerātūrī | agglomerātūrae | agglomerātūrī |
| dativo | agglomerātūrō | agglomerātūrae | agglomerātūrō |
| accusativo | agglomerātūrŭm | agglomerātūrăm | agglomerātūrum |
| vocativo | agglomerātūrĕ | agglomerātūră | agglomerātūrum |
| ablativo | agglomerātūrō | agglomerātūrā | agglomerātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | agglomerātūrī | agglomerātūrae | agglomerātūră |
| genitivo | agglomerātūrōrum | agglomerātūrārum | agglomerātūrōrum |
| dativo | agglomerātūrīs | agglomerātūrīs | agglomerātūrīs |
| accusativo | agglomerātūrōs | agglomerātūrās | agglomerātūră |
| vocativo | agglomerātūrī | agglomerātūrae | agglomerātūră |
| ablativo | agglomerātūrīs | agglomerātūrīs | agglomerātūrīs |
agglomeraturus
- participio futuro di agglomerō
- ăg | glŏ | mĕ | rā | tū | rŭs
- (pronuncia classica) IPA: /aɡ.ɡlo.me.raːˈtuː.rus/
- (pronuncia ecclesiastica) IPA: /aɡ.ɡlo.me.raˈtu.rus/
dal verbo agglomerō
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma agglomeraturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)