abjugaturus

Da Wikizionario, il dizionario a contenuto aperto.

Latino[modifica]

participio futuro
aggettivo di I classe
singolare
maschile femminile neutro
nominativo abjugātūrus abjugātūră abjugātūrum
genitivo abjugātūrī abjugātūrae abjugātūrī
dativo abjugātūrō abjugātūrae abjugātūrō
accusativo abjugātūrŭm abjugātūrăm abjugātūrum
vocativo abjugātūrĕ abjugātūră abjugātūrum
ablativo abjugātūrō abjugātūrā abjugātūrō
plurale
maschile femminile neutro
nominativo abjugātūrī abjugātūrae abjugātūră
genitivo abjugātūrōrum abjugātūrārum abjugātūrōrum
dativo abjugātūrīs abjugātūrīs abjugātūrīs
accusativo abjugātūrōs abjugātūrās abjugātūră
vocativo abjugātūrī abjugātūrae abjugātūră
ablativo abjugātūrīs abjugātūrīs abjugātūrīs

Voce verbale

abjugaturus

  1. participio futuro di abjugō

Sillabazione[modifica]

ăb | jŭ | gā | tū | rŭs

Pronuncia[modifica]

  • (pronuncia classica) IPA: /abj.ju.ɡaːˈtuː.rus/
  • (pronuncia ecclesiastica) IPA: /abj.ju.ɡaˈtu.rus/

Etimologia / Derivazione[modifica]

dal verbo abjugō

Uso / Precisazioni[modifica]

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)