abdicativus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | abdĭcātīvus | abdĭcātīvă | abdĭcātīvum |
| genitivo | abdĭcātīvī | abdĭcātīvae | abdĭcātīvī |
| dativo | abdĭcātīvō | abdĭcātīvae | abdĭcātīvō |
| accusativo | abdĭcātīvŭm | abdĭcātīvăm | abdĭcātīvum |
| vocativo | abdĭcātīvĕ | abdĭcātīvă | abdĭcātīvum |
| ablativo | abdĭcātīvō | abdĭcātīvā | abdĭcātīvō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | abdĭcātīvī | abdĭcātīvae | abdĭcātīvă |
| genitivo | abdĭcātīvōrum | abdĭcātīvārum | abdĭcātīvōrum |
| dativo | abdĭcātīvīs | abdĭcātīvīs | abdĭcātīvīs |
| accusativo | abdĭcātīvōs | abdĭcātīvās | abdĭcātīvă |
| vocativo | abdĭcātīvī | abdĭcātīvae | abdĭcātīvă |
| ablativo | abdĭcātīvīs | abdĭcātīvīs | abdĭcātīvīs |
abdicativus
- (pronuncia classica) IPA: /ab.di.kaˈtiː.wus/
dal verbo abdicō, “vietare, interdire, proibire”
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma abdicativus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)