Appendice:Coniugazioni/Latino/sputo

Verbo di prima coniugazione
paradigma		spūtō, spūtās, spūtavī, spūtatum, spūtāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		spūtāre	spūtārī	spūtavisse	spūtatum esse	spūtatūrum esse	spūtatum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		spūtāns		spūtatus		spūtatūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		spūtandī	spūtandō	spūtandum	spūtandō
gerundivo		spūtandus
supino		spūtatum (ablativo: spūtatū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	spūtō	spūtās	spūtat	spūtāmus	spūtātis	spūtant
	imperfetto	spūtābam	spūtābās	spūtābat	spūtābāmus	spūtābātis	spūtābant
	futuro semplice	spūtābō	spūtābis	spūtābit	spūtābĭmus	spūtābĭtis	spūtābunt
	perfetto	spūtavī	spūtavīstī	spūtavit	spūtavĭmus	spūtavīstis	spūtavērunt, spūtavēre
	piuccheperfetto	spūtavĕram	spūtavĕrās	spūtavĕrat	spūtaverāmus	spūtaverātis	spūtavĕrant
	futuro anteriore	spūtavĕrō	spūtavĕris	spūtavĕrit	spūtaverĭmus	spūtaverĭtis	spūtavĕrint
passivo	presente	spūtor	spūtāris, spūtāre	spūtātur	spūtāmur	spūtāmĭnī	spūtantur
	imperfetto	spūtābar	spūtābāris, spūtābāre	spūtabātur	spūtābāmur	spūtābāmĭnī	spūtābantur
	futuro semplice	spūtābor	spūtābĕris, spūtābere	spūtābĭtur	spūtābĭmur	spūtābimĭnī	spūtābuntur
	perfetto	participio passato (spūtatus) seguito dall’indicativo presente di sum spūtatus sum spūtatus es spūtatus est spūtatī sumus spūtatī estis spūtatī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (spūtatus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum spūtatus eram spūtatus erās spūtatus erat spūtatī erāmus spūtatī erātis spūtatī erant
	futuro anteriore	participio passato (spūtatus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum spūtatus erō spūtatus eris spūtatus erit spūtatī erimus spūtatī eritis spūtatī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	spūtem	spūtēs	spūtet	spūtēmus	spūtētis	spūtent
	imperfetto	spūtārem	spūtārēs	spūtāret	spūtārēmus	spūtārētis	spūtārent
	perfetto	spūtavĕrim	spūtavĕris	spūtavĕrit	spūtaverĭmus	spūtaverĭtis	spūtavĕrint
	piuccheperfetto	spūtavissem	spūtavissēs	spūtavisset	spūtavissēmus	spūtavissētis	spūtavissent
passivo	presente	spūter	spūtēris, spūtēre	spūtētur	spūtēmur	spūtēmĭnī	spūtentur
	imperfetto	spūtārer	spūtārēris, spūtārēre	spūtārētur	spūtārēmur	spūtārēminī	spūtārentur
	perfetto	participio passato (spūtatus) seguito dal congiuntivo presente di sum spūtatus sim spūtatus sis spūtatus sit spūtatī simus spūtatī sitis spūtatī sint
	piuccheperfetto	participio passato (spūtatus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum spūtatus essem spūtatus essēs spūtatus esset spūtatī essēmus spūtatī essētis spūtati essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	spūtā	—	—	spūtāte	—
	futuro	—	spūtātō	spūtātō	—	spūtātōte	spūtantō
passivo	presente	—	spūtāre	—	—	spūtāminī	—
	futuro	—	spūtātor	spūtātor	—	spūtāminor	spūtantor