Appendice:Coniugazioni/Latino/orno

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		ōrnō, ōrnās, ōrnāvī, ōrnātum, ōrnāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		ōrnāre	ōrnārī	ōrnāvisse	ōrnātum esse	ōrnātūrum esse	ōrnātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		ōrnāns		ōrnātus		ōrnātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		ōrnandī	ōrnandō	ōrnandum	ōrnandō
gerundivo		ōrnandus
supino		ōrnātum (ablativo: ōrnātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	ōrnō	ōrnās	ōrnat	ōrnāmus	ōrnātis	ōrnant
	imperfetto	ōrnābam	ōrnābās	ōrnābat	ōrnābāmus	ōrnābātis	ōrnābant
	futuro semplice	ōrnābō	ōrnābis	ōrnābit	ōrnābĭmus	ōrnābĭtis	ōrnābunt
	perfetto	ōrnāvī	ōrnāvīstī	ōrnāvit	ōrnāvĭmus	ōrnāvīstis	ōrnāvērunt, ōrnāvēre
	piuccheperfetto	ōrnāvĕram	ōrnāvĕrās	ōrnāvĕrat	ōrnāverāmus	ōrnāverātis	ōrnāvĕrant
	futuro anteriore	ōrnāvĕrō	ōrnāvĕris	ōrnāvĕrit	ōrnāverĭmus	ōrnāverĭtis	ōrnāvĕrint
passivo	presente	ōrnor	ōrnāris, ōrnāre	ōrnātur	ōrnāmur	ōrnāmĭnī	ōrnantur
	imperfetto	ōrnābar	ōrnābāris, ōrnābāre	ōrnabātur	ōrnābāmur	ōrnābāmĭnī	ōrnābantur
	futuro semplice	ōrnābor	ōrnābĕris, ōrnābere	ōrnābĭtur	ōrnābĭmur	ōrnābimĭnī	ōrnābuntur
	perfetto	participio passato (ōrnātus) seguito dall’indicativo presente di sum ōrnātus sum ōrnātus es ōrnātus est ōrnātī sumus ōrnātī estis ōrnātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (ōrnātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum ōrnātus eram ōrnātus erās ōrnātus erat ōrnātī erāmus ōrnātī erātis ōrnātī erant
	futuro anteriore	participio passato (ōrnātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum ōrnātus erō ōrnātus eris ōrnātus erit ōrnātī erimus ōrnātī eritis ōrnātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	ōrnem	ōrnēs	ōrnet	ōrnēmus	ōrnētis	ōrnent
	imperfetto	ōrnārem	ōrnārēs	ōrnāret	ōrnārēmus	ōrnārētis	ōrnārent
	perfetto	ōrnāvĕrim	ōrnāvĕris	ōrnāvĕrit	ōrnāverĭmus	ōrnāverĭtis	ōrnāvĕrint
	piuccheperfetto	ōrnāvissem	ōrnāvissēs	ōrnāvisset	ōrnāvissēmus	ōrnāvissētis	ōrnāvissent
passivo	presente	ōrner	ōrnēris, ōrnēre	ōrnētur	ōrnēmur	ōrnēmĭnī	ōrnentur
	imperfetto	ōrnārer	ōrnārēris, ōrnārēre	ōrnārētur	ōrnārēmur	ōrnārēminī	ōrnārentur
	perfetto	participio passato (ōrnātus) seguito dal congiuntivo presente di sum ōrnātus sim ōrnātus sis ōrnātus sit ōrnātī simus ōrnātī sitis ōrnātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (ōrnātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum ōrnātus essem ōrnātus essēs ōrnātus esset ōrnātī essēmus ōrnātī essētis ōrnāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	ōrnā	—	—	ōrnāte	—
	futuro	—	ōrnātō	ōrnātō	—	ōrnātōte	ōrnantō
passivo	presente	—	ōrnāre	—	—	ōrnāminī	—
	futuro	—	ōrnātor	ōrnātor	—	ōrnāminor	ōrnantor