Appendice:Coniugazioni/Latino/occulto

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		occultō, occultās, occultāvī, occultātum, occultāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		occultāre	occultārī	occultāvisse	occultātum esse	occultātūrum esse	occultātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		occultāns		occultātus		occultātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		occultandī	occultandō	occultandum	occultandō
gerundivo		occultandus
supino		occultātum (ablativo: occultātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	occultō	occultās	occultat	occultāmus	occultātis	occultant
	imperfetto	occultābam	occultābās	occultābat	occultābāmus	occultābātis	occultābant
	futuro semplice	occultābō	occultābis	occultābit	occultābĭmus	occultābĭtis	occultābunt
	perfetto	occultāvī	occultāvīstī	occultāvit	occultāvĭmus	occultāvīstis	occultāvērunt, occultāvēre
	piuccheperfetto	occultāvĕram	occultāvĕrās	occultāvĕrat	occultāverāmus	occultāverātis	occultāvĕrant
	futuro anteriore	occultāvĕrō	occultāvĕris	occultāvĕrit	occultāverĭmus	occultāverĭtis	occultāvĕrint
passivo	presente	occultor	occultāris, occultāre	occultātur	occultāmur	occultāmĭnī	occultantur
	imperfetto	occultābar	occultābāris, occultābāre	occultabātur	occultābāmur	occultābāmĭnī	occultābantur
	futuro semplice	occultābor	occultābĕris, occultābere	occultābĭtur	occultābĭmur	occultābimĭnī	occultābuntur
	perfetto	participio passato (occultātus) seguito dall’indicativo presente di sum occultātus sum occultātus es occultātus est occultātī sumus occultātī estis occultātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (occultātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum occultātus eram occultātus erās occultātus erat occultātī erāmus occultātī erātis occultātī erant
	futuro anteriore	participio passato (occultātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum occultātus erō occultātus eris occultātus erit occultātī erimus occultātī eritis occultātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	occultem	occultēs	occultet	occultēmus	occultētis	occultent
	imperfetto	occultārem	occultārēs	occultāret	occultārēmus	occultārētis	occultārent
	perfetto	occultāvĕrim	occultāvĕris	occultāvĕrit	occultāverĭmus	occultāverĭtis	occultāvĕrint
	piuccheperfetto	occultāvissem	occultāvissēs	occultāvisset	occultāvissēmus	occultāvissētis	occultāvissent
passivo	presente	occulter	occultēris, occultēre	occultētur	occultēmur	occultēmĭnī	occultentur
	imperfetto	occultārer	occultārēris, occultārēre	occultārētur	occultārēmur	occultārēminī	occultārentur
	perfetto	participio passato (occultātus) seguito dal congiuntivo presente di sum occultātus sim occultātus sis occultātus sit occultātī simus occultātī sitis occultātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (occultātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum occultātus essem occultātus essēs occultātus esset occultātī essēmus occultātī essētis occultāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	occultā	—	—	occultāte	—
	futuro	—	occultātō	occultātō	—	occultātōte	occultantō
passivo	presente	—	occultāre	—	—	occultāminī	—
	futuro	—	occultātor	occultātor	—	occultāminor	occultantor