Vai al contenuto

occultaturus

Da Wikizionario, il dizionario a contenuto aperto.
participio futuro
aggettivo di I classe
singolare
maschile femminile neutro
nominativo occultātūrus occultātūră occultātūrum
genitivo occultātūrī occultātūrae occultātūrī
dativo occultātūrō occultātūrae occultātūrō
accusativo occultātūrŭm occultātūrăm occultātūrum
vocativo occultātūrĕ occultātūră occultātūrum
ablativo occultātūrō occultātūrā occultātūrō
plurale
maschile femminile neutro
nominativo occultātūrī occultātūrae occultātūră
genitivo occultātūrōrum occultātūrārum occultātūrōrum
dativo occultātūrīs occultātūrīs occultātūrīs
accusativo occultātūrōs occultātūrās occultātūră
vocativo occultātūrī occultātūrae occultātūră
ablativo occultātūrīs occultātūrīs occultātūrīs

occultaturus

  1. participio futuro di occultō
  • (pronuncia classica) IPA: /ok.kul.taː.tuː.rus/

dal verbo occultō

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)