Appendice:Coniugazioni/Latino/inlumino

Verbo di prima coniugazione
paradigma		inlūminō, inlūminās, inlūmināvī, inlūminātum, inlūmināre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		inlūmināre	inlūminārī	inlūmināvisse	inlūminātum esse	inlūminātūrum esse	inlūminātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		inlūmināns		inlūminātus		inlūminātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		inlūminandī	inlūminandō	inlūminandum	inlūminandō
gerundivo		inlūminandus
supino		inlūminātum (ablativo: inlūminātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	inlūminō	inlūminās	inlūminat	inlūmināmus	inlūminātis	inlūminant
	imperfetto	inlūminābam	inlūminābās	inlūminābat	inlūminābāmus	inlūminābātis	inlūminābant
	futuro semplice	inlūminābō	inlūminābis	inlūminābit	inlūminābĭmus	inlūminābĭtis	inlūminābunt
	perfetto	inlūmināvī	inlūmināvīstī	inlūmināvit	inlūmināvĭmus	inlūmināvīstis	inlūmināvērunt, inlūmināvēre
	piuccheperfetto	inlūmināvĕram	inlūmināvĕrās	inlūmināvĕrat	inlūmināverāmus	inlūmināverātis	inlūmināvĕrant
	futuro anteriore	inlūmināvĕrō	inlūmināvĕris	inlūmināvĕrit	inlūmināverĭmus	inlūmināverĭtis	inlūmināvĕrint
passivo	presente	inlūminor	inlūmināris, inlūmināre	inlūminātur	inlūmināmur	inlūmināmĭnī	inlūminantur
	imperfetto	inlūminābar	inlūminābāris, inlūminābāre	inlūminabātur	inlūminābāmur	inlūminābāmĭnī	inlūminābantur
	futuro semplice	inlūminābor	inlūminābĕris, inlūminābere	inlūminābĭtur	inlūminābĭmur	inlūminābimĭnī	inlūminābuntur
	perfetto	participio passato (inlūminātus) seguito dall’indicativo presente di sum inlūminātus sum inlūminātus es inlūminātus est inlūminātī sumus inlūminātī estis inlūminātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (inlūminātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum inlūminātus eram inlūminātus erās inlūminātus erat inlūminātī erāmus inlūminātī erātis inlūminātī erant
	futuro anteriore	participio passato (inlūminātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum inlūminātus erō inlūminātus eris inlūminātus erit inlūminātī erimus inlūminātī eritis inlūminātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	inlūminem	inlūminēs	inlūminet	inlūminēmus	inlūminētis	inlūminent
	imperfetto	inlūminārem	inlūminārēs	inlūmināret	inlūminārēmus	inlūminārētis	inlūminārent
	perfetto	inlūmināvĕrim	inlūmināvĕris	inlūmināvĕrit	inlūmināverĭmus	inlūmināverĭtis	inlūmināvĕrint
	piuccheperfetto	inlūmināvissem	inlūmināvissēs	inlūmināvisset	inlūmināvissēmus	inlūmināvissētis	inlūmināvissent
passivo	presente	inlūminer	inlūminēris, inlūminēre	inlūminētur	inlūminēmur	inlūminēmĭnī	inlūminentur
	imperfetto	inlūminārer	inlūminārēris, inlūminārēre	inlūminārētur	inlūminārēmur	inlūminārēminī	inlūminārentur
	perfetto	participio passato (inlūminātus) seguito dal congiuntivo presente di sum inlūminātus sim inlūminātus sis inlūminātus sit inlūminātī simus inlūminātī sitis inlūminātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (inlūminātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum inlūminātus essem inlūminātus essēs inlūminātus esset inlūminātī essēmus inlūminātī essētis inlūmināti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	inlūminā	—	—	inlūmināte	—
	futuro	—	inlūminātō	inlūminātō	—	inlūminātōte	inlūminantō
passivo	presente	—	inlūmināre	—	—	inlūmināminī	—
	futuro	—	inlūminātor	inlūminātor	—	inlūmināminor	inlūminantor