inluminaturus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | inluminātūrus | inluminātūră | inluminātūrum |
| genitivo | inluminātūrī | inluminātūrae | inluminātūrī |
| dativo | inluminātūrō | inluminātūrae | inluminātūrō |
| accusativo | inluminātūrŭm | inluminātūrăm | inluminātūrum |
| vocativo | inluminātūrĕ | inluminātūră | inluminātūrum |
| ablativo | inluminātūrō | inluminātūrā | inluminātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | inluminātūrī | inluminātūrae | inluminātūră |
| genitivo | inluminātūrōrum | inluminātūrārum | inluminātūrōrum |
| dativo | inluminātūrīs | inluminātūrīs | inluminātūrīs |
| accusativo | inluminātūrōs | inluminātūrās | inluminātūră |
| vocativo | inluminātūrī | inluminātūrae | inluminātūră |
| ablativo | inluminātūrīs | inluminātūrīs | inluminātūrīs |
inluminaturus
- participio futuro di inluminō
- (pronuncia classica) IPA: /in.luː.mi.naː.tuː.rus/
dal verbo inluminō
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma inluminaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)