Appendice:Coniugazioni/Latino/enitor

Verbo di terza coniugazione, deponente
paradigma		ēnītor, ēnītĕris, ēnītĕre, ēnīsus sum, ēnīsum, ēnītī
infinito		presente		perfetto		futuro
		ēnītī		ēnīsum esse		ēnīsum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		ēnītēns		ēnīsus		ēnīsūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		ēnītendī	ēnītendō	ēnītendum	ēnītendō
gerundivo		ēnītendus
supino		ēnīsum (ablativo: ēnīsū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
presente		ēnītor	ēnītĕris, ēnītĕre	ēnītĭtur	ēnītĭmur	ēnītimĭnī	ēnītuntur
imperfetto		ēnītēbar	ēnītēbāris, ēnītēbāre	ēnītēbātur	ēnītēbāmur	ēnītebāmĭnī	ēnītēbantur
futuro semplice		ēnītar	ēnītēris, ēnītēre	ēnītētur	ēnītēmur	ēnītēmĭnī	ēnītentur
perfetto		participio passato (ēnīsus) seguito dall’indicativo presente di sum ēnīsus sum ēnīsus es ēnīsus est ēnīsī sumus ēnīsī estis ēnīsī sunt
piuccheperfetto		participio passato (ēnīsus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum ēnīsus eram ēnīsus erās ēnīsus erat ēnīsī erāmus ēnīsī erātis ēnīsī erant
futuro anteriore		participio passato (ēnīsus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum ēnīsus erō ēnīsus eris ēnīsus erit ēnīsī erimus ēnīsī eritis ēnīsī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
presente		ēnītar	ēnītāris, ēnītāre	ēnītātur	ēnītāmur	ēnītāmĭnī	ēnītantur
imperfetto		ēnītĕrer	ēnīterēris, ēnīterēre	ēnīterētur	ēnīterēmur	ēnīterēmĭnī	ēnīterentur
perfetto		participio passato (ēnīsus) seguito dal congiuntivo presente di sum ēnīsus sim ēnīsus sis ēnīsus sit ēnīsī simus ēnīsī sitis ēnīsī sint
piuccheperfetto		participio passato (ēnīsus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum ēnīsus essem ēnīsus essēs ēnīsus esset ēnīsī essēmus ēnīsī essētis ēnīsī essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
presente		—	ēnītere	—	—	ēnītiminī	—
futuro		—	ēnītitor	ēnītitor	—	n.e.	ēnītuntor