Vai al contenuto

Appendice:Coniugazioni/Latino/enitor

Da Wikizionario, il dizionario a contenuto aperto.

Voce principale: enitor.

Verbo di terza coniugazione, deponente
paradigma
ēnītor, ēnītĕris, ēnītĕre, ēnīsus sum, ēnīsum, ēnītī
infinito presente perfetto futuro
ēnītī ēnīsum esse ēnīsum īrī
participio presente perfetto futuro
ēnītēns ēnīsus ēnīsūrus
gerundio nominativo genitivo dativo accusativo ablativo
corrisponde all'infinito presente ēnītendī ēnītendō ēnītendum ēnītendō
gerundivo ēnītendus
supino ēnīsum (ablativo: ēnīsū)
indicativo singolare plurale
prima seconda terza prima seconda terza
presente ēnītor ēnītĕris, ēnītĕre ēnītĭtur ēnītĭmur ēnītimĭnī ēnītuntur
imperfetto ēnītēbar ēnītēbāris, ēnītēbāre ēnītēbātur ēnītēbāmur ēnītebāmĭnī ēnītēbantur
futuro semplice ēnītar ēnītēris, ēnītēre ēnītētur ēnītēmur ēnītēmĭnī ēnītentur
perfetto
piuccheperfetto
futuro anteriore
congiuntivo singolare plurale
prima seconda terza prima seconda terza
presente ēnītar ēnītāris, ēnītāre ēnītātur ēnītāmur ēnītāmĭnī ēnītantur
imperfetto ēnītĕrer ēnīterēris, ēnīterēre ēnīterētur ēnīterēmur ēnīterēmĭnī ēnīterentur
perfetto
piuccheperfetto
imperativo singolare plurale
prima seconda terza prima seconda terza
presente ēnītere ēnītiminī
futuro ēnītitor ēnītitor n.e. ēnītuntor