Appendice:Coniugazioni/Latino/emano

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione, privo della forma passiva
paradigma
		ēmānō, ēmānās, ēmānāvī, ēmānātum, ēmānāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		ēmānāre		ēmānāvisse		ēmānāturum esse
participio		presente		perfetto		futuro
		ēmānans		n.e.		ēmānāturus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		ēmānandi	ēmānando	ēmānandum	ēmānando
gerundivo		n.e.
supino		ēmānātum (ablativo: ēmānātu)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
presente		ēmānō	ēmānās	ēmānat	ēmānāmus	ēmānātis	ēmānānt
imperfetto		ēmānābam	ēmānābas	ēmānābat	ēmānabāmus	ēmānabātis	ēmānābant
futuro semplice		ēmānābo	ēmānābis	ēmānābit	ēmānabĭmus	ēmānabĭtis	ēmānābunt
perfetto		ēmānāvī	ēmānāvīsti	ēmānāvit	ēmānāvĭmus	ēmānāvīstis	ēmānāvērunt, ēmānāvēre
piuccheperfetto		ēmānāvĕram	ēmānāvĕras	ēmānāvĕrat	ēmānāverāmus	ēmānāverātis	ēmānāvĕrant
futuro anteriore		ēmānāvĕro	ēmānāvĕris	ēmānāvĕrit	ēmānāverĭmus	ēmānāverĭtis	ēmānāvĕrint
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
presente		ēmānem	ēmānes	ēmānet	ēmānēmus	ēmānētis	ēmānent
imperfetto		ēmānārem	ēmānāres	ēmānāret	ēmānarēmus	ēmānarētis	ēmānārent
perfetto		ēmānāvĕrim	ēmānāvĕris	ēmānāvĕrit	ēmānāverĭmus	ēmānāverĭtis	ēmānāvĕrint
piuccheperfetto		ēmānāvissem	ēmānāvisses	ēmānāvisset	ēmānāvissēmus	ēmānāvissētis	ēmānāvissent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
presente		—	ēmānā	—	—	ēmānāte	—
futuro		—	ēmānāto	ēmānāto	—	ēmānatōte	ēmānānto