Appendice:Coniugazioni/Latino/emano

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione, privo della forma passiva
paradigma
		ēmānō, ēmānās, ēmānāvī, ēmānātum, ēmānāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		ēmānāre		ēmānāvisse		ēmānātūrum esse
participio		presente		perfetto		futuro
		ēmānāns		n.e.		ēmānātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		ēmānandī	ēmānandō	ēmānandum	ēmānandō
gerundivo		n.e.
supino		ēmānātum (ablativo: ēmānātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
presente		ēmānō	ēmānās	ēmānat	ēmānāmus	ēmānātis	ēmānant
imperfetto		ēmānābam	ēmānābās	ēmānābat	ēmānābāmus	ēmānābātis	ēmānābant
futuro semplice		ēmānābō	ēmānābis	ēmānābit	ēmānābĭmus	ēmānābĭtis	ēmānābunt
perfetto		ēmānāvī	ēmānāvīstī	ēmānāvit	ēmānāvĭmus	ēmānāvīstis	ēmānāvērunt, ēmānāvēre
piuccheperfetto		ēmānāvĕram	ēmānāvĕrās	ēmānāvĕrat	ēmānāverāmus	ēmānāverātis	ēmānāvĕrant
futuro anteriore		ēmānāvĕrō	ēmānāvĕris	ēmānāvĕrit	ēmānāverĭmus	ēmānāverĭtis	ēmānāvĕrint
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
presente		ēmānem	ēmānēs	ēmānet	ēmānēmus	ēmānētis	ēmānent
imperfetto		ēmānārem	ēmānārēs	ēmānāret	ēmānārēmus	ēmānārētis	ēmānārent
perfetto		ēmānāvĕrim	ēmānāvĕris	ēmānāvĕrit	ēmānāverĭmus	ēmānāverĭtis	ēmānāvĕrint
piuccheperfetto		ēmānāvissem	ēmānāvissēs	ēmānāvisset	ēmānāvissēmus	ēmānāvissētis	ēmānāvissent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
presente		—	ēmānā	—	—	ēmānāte	—
futuro		—	ēmānātō	ēmānātō	—	ēmānātōte	ēmānantō