Appendice:Coniugazioni/Latino/determino

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		dēterminō, dēterminās, dētermināvī, dēterminātum, dētermināre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		dētermināre	dēterminārī	dētermināvisse	dēterminātum esse	dēterminātūrum esse	dēterminātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		dētermināns		dēterminātus		dēterminātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		dēterminandī	dēterminandō	dēterminandum	dēterminandō
gerundivo		dēterminandus
supino		dēterminātum (ablativo: dēterminātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	dēterminō	dēterminās	dēterminat	dētermināmus	dēterminātis	dēterminant
	imperfetto	dēterminābam	dēterminābās	dēterminābat	dēterminābāmus	dēterminābātis	dēterminābant
	futuro semplice	dēterminābō	dēterminābis	dēterminābit	dēterminābĭmus	dēterminābĭtis	dēterminābunt
	perfetto	dētermināvī	dētermināvīstī	dētermināvit	dētermināvĭmus	dētermināvīstis	dētermināvērunt, dētermināvēre
	piuccheperfetto	dētermināvĕram	dētermināvĕrās	dētermināvĕrat	dētermināverāmus	dētermināverātis	dētermināvĕrant
	futuro anteriore	dētermināvĕrō	dētermināvĕris	dētermināvĕrit	dētermināverĭmus	dētermināverĭtis	dētermināvĕrint
passivo	presente	dēterminor	dētermināris, dētermināre	dēterminātur	dētermināmur	dētermināmĭnī	dēterminantur
	imperfetto	dēterminābar	dēterminābāris, dēterminābāre	dēterminabātur	dēterminābāmur	dēterminābāmĭnī	dēterminābantur
	futuro semplice	dēterminābor	dēterminābĕris, dēterminābere	dēterminābĭtur	dēterminābĭmur	dēterminābimĭnī	dēterminābuntur
	perfetto	participio passato (dēterminātus) seguito dall’indicativo presente di sum dēterminātus sum dēterminātus es dēterminātus est dēterminātī sumus dēterminātī estis dēterminātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (dēterminātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum dēterminātus eram dēterminātus erās dēterminātus erat dēterminātī erāmus dēterminātī erātis dēterminātī erant
	futuro anteriore	participio passato (dēterminātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum dēterminātus erō dēterminātus eris dēterminātus erit dēterminātī erimus dēterminātī eritis dēterminātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	dēterminem	dēterminēs	dēterminet	dēterminēmus	dēterminētis	dēterminent
	imperfetto	dēterminārem	dēterminārēs	dētermināret	dēterminārēmus	dēterminārētis	dēterminārent
	perfetto	dētermināvĕrim	dētermināvĕris	dētermināvĕrit	dētermināverĭmus	dētermināverĭtis	dētermināvĕrint
	piuccheperfetto	dētermināvissem	dētermināvissēs	dētermināvisset	dētermināvissēmus	dētermināvissētis	dētermināvissent
passivo	presente	dēterminer	dēterminēris, dēterminēre	dēterminētur	dēterminēmur	dēterminēmĭnī	dēterminentur
	imperfetto	dēterminārer	dēterminārēris, dēterminārēre	dēterminārētur	dēterminārēmur	dēterminārēminī	dēterminārentur
	perfetto	participio passato (dēterminātus) seguito dal congiuntivo presente di sum dēterminātus sim dēterminātus sis dēterminātus sit dēterminātī simus dēterminātī sitis dēterminātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (dēterminātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum dēterminātus essem dēterminātus essēs dēterminātus esset dēterminātī essēmus dēterminātī essētis dētermināti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	dēterminā	—	—	dētermināte	—
	futuro	—	dēterminātō	dēterminātō	—	dēterminātōte	dēterminantō
passivo	presente	—	dētermināre	—	—	dētermināminī	—
	futuro	—	dēterminātor	dēterminātor	—	dētermināminor	dēterminantor