Appendice:Coniugazioni/Latino/determino

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		dēterminō, dēterminās, dētermināvī, dēterminātum, dētermināre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		dētermināre	dēterminari	dētermināvisse	dēterminātum esse	dētermināturum esse	dēterminātum iri
participio		presente		perfetto		futuro
		dēterminans		dēterminātus		dētermināturus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		dēterminandi	dēterminando	dēterminandum	dēterminando
gerundivo		dēterminandus
supino		dēterminātum (ablativo: dēterminātu)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	dēterminō	dēterminās	dēterminat	dētermināmus	dēterminātis	dēterminānt
	imperfetto	dēterminābam	dēterminābas	dēterminābat	dēterminabāmus	dēterminabātis	dēterminābant
	futuro semplice	dēterminābo	dēterminābis	dēterminābit	dēterminabĭmus	dēterminabĭtis	dēterminābunt
	perfetto	dētermināvī	dētermināvīsti	dētermināvit	dētermināvĭmus	dētermināvīstis	dētermināvērunt, dētermināvēre
	piuccheperfetto	dētermināvĕram	dētermināvĕras	dētermināvĕrat	dētermināverāmus	dētermināverātis	dētermināvĕrant
	futuro anteriore	dētermināvĕro	dētermināvĕris	dētermināvĕrit	dētermināverĭmus	dētermināverĭtis	dētermināvĕrint
passivo	presente	dēterminor	dētermināris, dētermināre	dēterminātur	dētermināmur	dētermināmĭni	dētermināntur
	imperfetto	dēterminābar	dēterminabāris, dēterminābāre	dēterminabātur	dēterminabāmur	dēterminabāmĭni	dēterminabāntur
	futuro semplice	dēterminābor	dēterminabĕris, dēterminābere	dēterminābĭtur	dēterminābĭmur	dēterminabimĭni	dēterminabūntur
	perfetto	participio passato (dēterminātus) seguito dall’indicativo presente di sum dēterminātus sum dēterminātus es dēterminātus est dētermināti sumus dētermināti estis dētermināti sunt
	piuccheperfetto	participio passato (dēterminātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum dēterminātus eram dēterminātus eras dēterminātus erat dētermināti eramus dētermināti eratis dētermināti erant
	futuro anteriore	participio passato (dēterminātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum dēterminātus ero dēterminātus eris dēterminātus erit dētermināti erimus dētermināti eritis dētermināti erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	dēterminem	dētermines	dēterminet	dēterminēmus	dēterminētis	dēterminent
	imperfetto	dēterminārem	dētermināres	dētermināret	dēterminarēmus	dēterminarētis	dēterminārent
	perfetto	dētermināvĕrim	dētermināvĕris	dētermināvĕrit	dētermināverĭmus	dētermināverĭtis	dētermināvĕrint
	piuccheperfetto	dētermināvissem	dētermināvisses	dētermināvisset	dētermināvissēmus	dētermināvissētis	dētermināvissent
passivo	presente	dēterminer	dēterminēris, dēterminēre	dēterminētur	dēterminēmur	dēterminemĭni	dēterminēntur
	imperfetto	dēterminarer	dēterminareris, dēterminārēre	dēterminaretur	dēterminaremur	dēterminaremini	dēterminarentur
	perfetto	participio passato (dēterminātus) seguito dal congiuntivo presente di sum dēterminātus sim dēterminātus sis dēterminātus sit dētermināti simus dētermināti sitis dētermināti sint
	piuccheperfetto	participio passato (dēterminātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum dēterminātus essem dēterminātus esses dēterminātus esset dētermināti essemus dētermināti essetis dētermināti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	dēterminā	—	—	dētermināte	—
	futuro	—	dētermināto	dētermināto	—	dēterminatōte	dēterminānto
passivo	presente	—	dēterminare	—	—	dēterminamini	—
	futuro	—	dēterminātor	dēterminātor	—	dēterminaminor	dēterminantor