Appendice:Coniugazioni/Latino/defenero

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		dēfēnerō, dēfēnerās, dēfēnerāvī, dēfēnerātum, dēfēnerāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		dēfēnerāre	dēfēnerārī	dēfēnerāvisse	dēfēnerātum esse	dēfēnerātūrum esse	dēfēnerātum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		dēfēnerāns		dēfēnerātus		dēfēnerātūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		dēfēnerandī	dēfēnerandō	dēfēnerandum	dēfēnerandō
gerundivo		dēfēnerandus
supino		dēfēnerātum (ablativo: dēfēnerātū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	dēfēnerō	dēfēnerās	dēfēnerat	dēfēnerāmus	dēfēnerātis	dēfēnerant
	imperfetto	dēfēnerābam	dēfēnerābās	dēfēnerābat	dēfēnerābāmus	dēfēnerābātis	dēfēnerābant
	futuro semplice	dēfēnerābō	dēfēnerābis	dēfēnerābit	dēfēnerābĭmus	dēfēnerābĭtis	dēfēnerābunt
	perfetto	dēfēnerāvī	dēfēnerāvīstī	dēfēnerāvit	dēfēnerāvĭmus	dēfēnerāvīstis	dēfēnerāvērunt, dēfēnerāvēre
	piuccheperfetto	dēfēnerāvĕram	dēfēnerāvĕrās	dēfēnerāvĕrat	dēfēnerāverāmus	dēfēnerāverātis	dēfēnerāvĕrant
	futuro anteriore	dēfēnerāvĕrō	dēfēnerāvĕris	dēfēnerāvĕrit	dēfēnerāverĭmus	dēfēnerāverĭtis	dēfēnerāvĕrint
passivo	presente	dēfēneror	dēfēnerāris, dēfēnerāre	dēfēnerātur	dēfēnerāmur	dēfēnerāmĭnī	dēfēnerantur
	imperfetto	dēfēnerābar	dēfēnerābāris, dēfēnerābāre	dēfēnerabātur	dēfēnerābāmur	dēfēnerābāmĭnī	dēfēnerābantur
	futuro semplice	dēfēnerābor	dēfēnerābĕris, dēfēnerābere	dēfēnerābĭtur	dēfēnerābĭmur	dēfēnerābimĭnī	dēfēnerābuntur
	perfetto	participio passato (dēfēnerātus) seguito dall’indicativo presente di sum dēfēnerātus sum dēfēnerātus es dēfēnerātus est dēfēnerātī sumus dēfēnerātī estis dēfēnerātī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (dēfēnerātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum dēfēnerātus eram dēfēnerātus erās dēfēnerātus erat dēfēnerātī erāmus dēfēnerātī erātis dēfēnerātī erant
	futuro anteriore	participio passato (dēfēnerātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum dēfēnerātus erō dēfēnerātus eris dēfēnerātus erit dēfēnerātī erimus dēfēnerātī eritis dēfēnerātī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	dēfēnerem	dēfēnerēs	dēfēneret	dēfēnerēmus	dēfēnerētis	dēfēnerent
	imperfetto	dēfēnerārem	dēfēnerārēs	dēfēnerāret	dēfēnerārēmus	dēfēnerārētis	dēfēnerārent
	perfetto	dēfēnerāvĕrim	dēfēnerāvĕris	dēfēnerāvĕrit	dēfēnerāverĭmus	dēfēnerāverĭtis	dēfēnerāvĕrint
	piuccheperfetto	dēfēnerāvissem	dēfēnerāvissēs	dēfēnerāvisset	dēfēnerāvissēmus	dēfēnerāvissētis	dēfēnerāvissent
passivo	presente	dēfēnerer	dēfēnerēris, dēfēnerēre	dēfēnerētur	dēfēnerēmur	dēfēnerēmĭnī	dēfēnerentur
	imperfetto	dēfēnerārer	dēfēnerārēris, dēfēnerārēre	dēfēnerārētur	dēfēnerārēmur	dēfēnerārēminī	dēfēnerārentur
	perfetto	participio passato (dēfēnerātus) seguito dal congiuntivo presente di sum dēfēnerātus sim dēfēnerātus sis dēfēnerātus sit dēfēnerātī simus dēfēnerātī sitis dēfēnerātī sint
	piuccheperfetto	participio passato (dēfēnerātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum dēfēnerātus essem dēfēnerātus essēs dēfēnerātus esset dēfēnerātī essēmus dēfēnerātī essētis dēfēnerāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	dēfēnerā	—	—	dēfēnerāte	—
	futuro	—	dēfēnerātō	dēfēnerātō	—	dēfēnerātōte	dēfēnerantō
passivo	presente	—	dēfēnerāre	—	—	dēfēnerāminī	—
	futuro	—	dēfēnerātor	dēfēnerātor	—	dēfēnerāminor	dēfēnerantor