Appendice:Coniugazioni/Latino/declino

Coniugazione

Verbo di prima coniugazione
paradigma
		dēclīnō, dēclīnās, dēclīnāvī, dēclīnātum, dēclīnāre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		dēclīnāre	dēclīnari	dēclīnāvisse	dēclīnātum esse	dēclīnāturum esse	dēclīnātum iri
participio		presente		perfetto		futuro
		dēclīnans		dēclīnātus		dēclīnāturus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		dēclīnandi	dēclīnando	dēclīnandum	dēclīnando
gerundivo		dēclīnandus
supino		dēclīnātum (ablativo: dēclīnātu)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	dēclīnō	dēclīnās	dēclīnat	dēclīnāmus	dēclīnātis	dēclīnānt
	imperfetto	dēclīnābam	dēclīnābas	dēclīnābat	dēclīnabāmus	dēclīnabātis	dēclīnābant
	futuro semplice	dēclīnābo	dēclīnābis	dēclīnābit	dēclīnabĭmus	dēclīnabĭtis	dēclīnābunt
	perfetto	dēclīnāvī	dēclīnāvīsti	dēclīnāvit	dēclīnāvĭmus	dēclīnāvīstis	dēclīnāvērunt, dēclīnāvēre
	piuccheperfetto	dēclīnāvĕram	dēclīnāvĕras	dēclīnāvĕrat	dēclīnāverāmus	dēclīnāverātis	dēclīnāvĕrant
	futuro anteriore	dēclīnāvĕro	dēclīnāvĕris	dēclīnāvĕrit	dēclīnāverĭmus	dēclīnāverĭtis	dēclīnāvĕrint
passivo	presente	dēclīnor	dēclīnāris, dēclīnāre	dēclīnātur	dēclīnāmur	dēclīnāmĭni	dēclīnāntur
	imperfetto	dēclīnābar	dēclīnabāris, dēclīnābāre	dēclīnabātur	dēclīnabāmur	dēclīnabāmĭni	dēclīnabāntur
	futuro semplice	dēclīnābor	dēclīnabĕris, dēclīnābere	dēclīnābĭtur	dēclīnābĭmur	dēclīnabimĭni	dēclīnabūntur
	perfetto	participio passato (dēclīnātus) seguito dall’indicativo presente di sum dēclīnātus sum dēclīnātus es dēclīnātus est dēclīnāti sumus dēclīnāti estis dēclīnāti sunt
	piuccheperfetto	participio passato (dēclīnātus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum dēclīnātus eram dēclīnātus eras dēclīnātus erat dēclīnāti eramus dēclīnāti eratis dēclīnāti erant
	futuro anteriore	participio passato (dēclīnātus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum dēclīnātus ero dēclīnātus eris dēclīnātus erit dēclīnāti erimus dēclīnāti eritis dēclīnāti erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	dēclīnem	dēclīnes	dēclīnet	dēclīnēmus	dēclīnētis	dēclīnent
	imperfetto	dēclīnārem	dēclīnāres	dēclīnāret	dēclīnarēmus	dēclīnarētis	dēclīnārent
	perfetto	dēclīnāvĕrim	dēclīnāvĕris	dēclīnāvĕrit	dēclīnāverĭmus	dēclīnāverĭtis	dēclīnāvĕrint
	piuccheperfetto	dēclīnāvissem	dēclīnāvisses	dēclīnāvisset	dēclīnāvissēmus	dēclīnāvissētis	dēclīnāvissent
passivo	presente	dēclīner	dēclīnēris, dēclīnēre	dēclīnētur	dēclīnēmur	dēclīnemĭni	dēclīnēntur
	imperfetto	dēclīnarer	dēclīnareris, dēclīnārēre	dēclīnaretur	dēclīnaremur	dēclīnaremini	dēclīnarentur
	perfetto	participio passato (dēclīnātus) seguito dal congiuntivo presente di sum dēclīnātus sim dēclīnātus sis dēclīnātus sit dēclīnāti simus dēclīnāti sitis dēclīnāti sint
	piuccheperfetto	participio passato (dēclīnātus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum dēclīnātus essem dēclīnātus esses dēclīnātus esset dēclīnāti essemus dēclīnāti essetis dēclīnāti essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	dēclīnā	—	—	dēclīnāte	—
	futuro	—	dēclīnāto	dēclīnāto	—	dēclīnatōte	dēclīnānto
passivo	presente	—	dēclīnare	—	—	dēclīnamini	—
	futuro	—	dēclīnātor	dēclīnātor	—	dēclīnaminor	dēclīnantor