declinaturus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | declinātūrus | declinātūră | declinātūrum |
| genitivo | declinātūrī | declinātūrae | declinātūrī |
| dativo | declinātūrō | declinātūrae | declinātūrō |
| accusativo | declinātūrŭm | declinātūrăm | declinātūrum |
| vocativo | declinātūrĕ | declinātūră | declinātūrum |
| ablativo | declinātūrō | declinātūrā | declinātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | declinātūrī | declinātūrae | declinātūră |
| genitivo | declinātūrōrum | declinātūrārum | declinātūrōrum |
| dativo | declinātūrīs | declinātūrīs | declinātūrīs |
| accusativo | declinātūrōs | declinātūrās | declinātūră |
| vocativo | declinātūrī | declinātūrae | declinātūră |
| ablativo | declinātūrīs | declinātūrīs | declinātūrīs |
declinaturus
- participio futuro di declinō
- (pronuncia classica) IPA: /deː.kliː.naː.tuː.rus/
dal verbo declinō
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma declinaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)