Appendice:Coniugazioni/Latino/aboleo

Coniugazione

Verbo di seconda coniugazione
paradigma
		abolĕō, abolēs, abolēvī, abolitum, abolēre
infinito		presente		perfetto		futuro
		attivo	passivo	attivo	passivo	attivo	passivo
		abolēre	abolērī	abolēvisse	abolitum esse	abolitūrum esse	abolitum īrī
participio		presente		perfetto		futuro
		abolēns		abolitus		abolitūrus
gerundio		nominativo		genitivo	dativo	accusativo	ablativo
		corrisponde all'infinito presente		abolendī	abolendō	abolendum	abolendō
gerundivo		abolendus
supino		abolitum (ablativo: abolitū)
indicativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	abolĕō	abolēs	abolet	abolēmus	abolētis	abolent
	imperfetto	abolēbam	abolēbās	abolēbat	abolēbāmus	abolēbātis	abolēbant
	futuro semplice	abolēbō	abolēbis	abolēbit	abolēbĭmus	abolēbĭtis	abolēbunt
	perfetto	abolēvī	abolēvistī	abolēvit	abolēvĭmus	abolēvistis	abolēvērunt, abolēvēre
	piuccheperfetto	abolēvĕram	abolēvĕrās	abolēvĕrat	abolēvĕrāmus	abolēvĕrātis	abolēvĕrant
	futuro anteriore	abolēvĕrō	abolēvĕris	abolēvĕrit	abolēverĭmus	abolēverĭtis	abolēvĕrint
passivo	presente	abolĕor	abolēris, abolēre	abolētur	abolēmur	abolēmĭnī	abolentur
	imperfetto	abolēbar	abolēbāris, abolēbāre	abolēbātur	abolēbāmur	abolēbāmĭnī	abolēbāntur
	futuro semplice	abolēbor	abolēbĕris, abolēbere	abolēbĭtur	abolēbĭmur	abolēbimĭnī	abolēbūntur
	perfetto	participio passato (abolitus) seguito dall’indicativo presente di sum abolitus sum abolitus es abolitus est abolitī sumus abolitī estis abolitī sunt
	piuccheperfetto	participio passato (abolitus) seguito dall’indicativo imperfetto di sum abolitus eram abolitus erās abolitus erat abolitī erāmus abolitī erātis abolitī erant
	futuro anteriore	participio passato (abolitus) seguito dall’indicativo futuro semplice di sum abolitus erō abolitus eris abolitus erit abolitī erimus abolitī eritis abolitī erunt
congiuntivo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	abolĕam	abolĕās	abolĕat	aboleāmus	aboleātis	abolĕant
	imperfetto	abolērem	abolērēs	abolēret	abolērēmus	abolērētis	abolērent
	perfetto	abolēvĕrim	abolēvĕris	abolēvĕrit	abolēverĭmus	abolēverĭtis	abolēvĕrint
	piuccheperfetto	abolēvissem	abolēvissēs	abolēvisset	abolēvissēmus	abolēvissētis	abolēvissent
passivo	presente	abolĕar	aboleāris, aboleāre	aboleātur	aboleāmur	aboleāmĭnī	aboleantur
	imperfetto	abolērer	abolērēris, abolērēre	abolērētur	abolērēmur	abolēremĭnī	abolērēntur
	perfetto	participio passato (abolitus) seguito dal congiuntivo presente di sum abolitus sim abolitus sis abolitus sit abolitī simus abolitī sitis abolitī sint
	piuccheperfetto	participio passato (abolitus) seguito dal congiuntivo imperfetto di sum abolitus essem abolitus essēs abolitus esset abolitī essemus abolitī essētis abolitī essent
imperativo		singolare			plurale
		prima	seconda	terza	prima	seconda	terza
attivo	presente	—	abolē	—	—	abolēte	—
	futuro	—	abolētō	abolētō	—	abolētōte	abolentō
passivo	presente	—	abolēre	—	—	abolēminī	—
	futuro	—	abolētor	abolētor	—	n.e.	abolentor