tutatus

Da Wikizionario, il dizionario a contenuto aperto.

Latino[modifica]

participio perfetto
aggettivo di I classe
singolare
maschile femminile neutro
nominativo tūtātus tūtātă tūtātum
genitivo tūtātī tūtātae tūtātī
dativo tūtātō tūtātae tūtātō
accusativo tūtātŭm tūtātăm tūtātum
vocativo tūtātĕ tūtātă tūtātum
ablativo tūtātō tūtātā tūtātō
plurale
maschile femminile neutro
nominativo tūtātī tūtātae tūtātă
genitivo tūtātōrum tūtātārum tūtātōrum
dativo tūtātīs tūtātīs tūtātīs
accusativo tūtātōs tūtātās tūtātă
vocativo tūtātī tūtātae tūtātă
ablativo tūtātīs tūtātīs tūtātīs

Voce verbale

tutatus

  1. participio perfetto di tūtor

Sillabazione[modifica]

tū | tā | tŭs

Pronuncia[modifica]

  • (pronuncia classica) IPA: /tuːˈtaː.tus/
  • (pronuncia ecclesiastica) IPA: /tuˈta.tus/

Etimologia / Derivazione[modifica]

dal verbo tūtor

Uso / Precisazioni[modifica]

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)