Vai al contenuto

trajiciens

Da Wikizionario, il dizionario a contenuto aperto.

Latino[modifica]

participio presente
aggettivo di II classe
singolare
masc./fem. neutro
nominativo trājiciēns trājiciēns
genitivo trājiciēntis trājiciēntis
dativo trājiciēntī trājiciēntī
accusativo trājiciēntem trājiciēns
vocativo trājiciēns trājiciēns
ablativo trājiciēnte,
trājiciēntī1
trājiciēnte,
trājiciēntī1
plurale
masc./fem. neutro
nominativo trājiciēntes trājiciēntĭa
genitivo trājiciēntĭum trājiciēntĭum
dativo trājiciēntĭbus trājiciēntĭbus
accusativo trājiciēntes trājiciēntĭa
vocativo trājiciēntes trājiciēntĭa
ablativo trājiciēntĭbus trājiciēntĭbus
1solo quando usato come aggettivo

Voce verbale

trajiciens

  1. participio presente di trājiciō

Sillabazione[modifica]

trā | jĭ | cĭ | ēns

Pronuncia[modifica]

  • (pronuncia classica) IPA: /traːˈji.ki.eːns/
  • (pronuncia ecclesiastica) IPA: /traˈji.t͡ʃi.ens/

Etimologia / Derivazione[modifica]

dal verbo trājiciō

Uso / Precisazioni[modifica]

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)