pignoraturus

Da Wikizionario, il dizionario a contenuto aperto.

Latino[modifica]

participio futuro
aggettivo di I classe
singolare
maschile femminile neutro
nominativo pignorātūrus pignorātūră pignorātūrum
genitivo pignorātūrī pignorātūrae pignorātūrī
dativo pignorātūrō pignorātūrae pignorātūrō
accusativo pignorātūrŭm pignorātūrăm pignorātūrum
vocativo pignorātūrĕ pignorātūră pignorātūrum
ablativo pignorātūrō pignorātūrā pignorātūrō
plurale
maschile femminile neutro
nominativo pignorātūrī pignorātūrae pignorātūră
genitivo pignorātūrōrum pignorātūrārum pignorātūrōrum
dativo pignorātūrīs pignorātūrīs pignorātūrīs
accusativo pignorātūrōs pignorātūrās pignorātūră
vocativo pignorātūrī pignorātūrae pignorātūră
ablativo pignorātūrīs pignorātūrīs pignorātūrīs

Voce verbale

pignoraturus

  1. participio futuro di pignorō

Pronuncia[modifica]

  • (pronuncia classica) IPA: /piɡ.no.raː.tuː.rus/

Etimologia / Derivazione[modifica]

dal verbo pignorō

Uso / Precisazioni[modifica]

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)