ostentaturus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | ostentātūrus | ostentātūră | ostentātūrum |
| genitivo | ostentātūrī | ostentātūrae | ostentātūrī |
| dativo | ostentātūrō | ostentātūrae | ostentātūrō |
| accusativo | ostentātūrŭm | ostentātūrăm | ostentātūrum |
| vocativo | ostentātūrĕ | ostentātūră | ostentātūrum |
| ablativo | ostentātūrō | ostentātūrā | ostentātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | ostentātūrī | ostentātūrae | ostentātūră |
| genitivo | ostentātūrōrum | ostentātūrārum | ostentātūrōrum |
| dativo | ostentātūrīs | ostentātūrīs | ostentātūrīs |
| accusativo | ostentātūrōs | ostentātūrās | ostentātūră |
| vocativo | ostentātūrī | ostentātūrae | ostentātūră |
| ablativo | ostentātūrīs | ostentātūrīs | ostentātūrīs |
ostentaturus
- participio futuro di ostentō
- (pronuncia classica) IPA: /os.ten.taː.tuː.rus/
dal verbo ostentō
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma ostentaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)