inputaturus
Latino[modifica]
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | inputātūrus | inputātūră | inputātūrum |
| genitivo | inputātūrī | inputātūrae | inputātūrī |
| dativo | inputātūrō | inputātūrae | inputātūrō |
| accusativo | inputātūrŭm | inputātūrăm | inputātūrum |
| vocativo | inputātūrĕ | inputātūră | inputātūrum |
| ablativo | inputātūrō | inputātūrā | inputātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | inputātūrī | inputātūrae | inputātūră |
| genitivo | inputātūrōrum | inputātūrārum | inputātūrōrum |
| dativo | inputātūrīs | inputātūrīs | inputātūrīs |
| accusativo | inputātūrōs | inputātūrās | inputātūră |
| vocativo | inputātūrī | inputātūrae | inputātūră |
| ablativo | inputātūrīs | inputātūrīs | inputātūrīs |
Voce verbale
inputaturus
- participio futuro di inputō
Pronuncia[modifica]
- (pronuncia classica) IPA: /in.pu.taː.tuː.rus/
Etimologia / Derivazione[modifica]
dal verbo inputō
Uso / Precisazioni[modifica]
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma inputaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)