hortaturus

Da Wikizionario, il dizionario a contenuto aperto.
Jump to navigation Jump to search

SPQRomani.svg Latino[modifica]

participio futuro
aggettivo di I classe
singolare
maschile femminile neutro
nominativo hortātūrus hortātūră hortātūrum
genitivo hortātūrī hortātūrae hortātūrī
dativo hortātūrō hortātūrae hortātūrō
accusativo hortātūrŭm hortātūrăm hortātūrum
vocativo hortātūrĕ hortātūră hortātūrum
ablativo hortātūrō hortātūrā hortātūrō
plurale
maschile femminile neutro
nominativo hortātūrī hortātūrae hortātūră
genitivo hortātūrōrum hortātūrārum hortātūrōrum
dativo hortātūrīs hortātūrīs hortātūrīs
accusativo hortātūrōs hortātūrās hortātūră
vocativo hortātūrī hortātūrae hortātūră
ablativo hortātūrīs hortātūrīs hortātūrīs

Open book 01.svgAggettivo

hortaturus m sing

  1. che sta per essere esortato, incitato, spronato

Open book 01.svgVoce verbale

hortaturus

  1. participio futuro di hortor

Nuvola apps edu languages.png Pronuncia[modifica]

  • (pronuncia classica) IPA: /ˈhor.ta.tuː.rus/

Nuvola kdict glass.pngEtimologia / Derivazione[modifica]

dal verbo hortor

Info zoom icon.svg Uso / Precisazioni[modifica]

come tutti i participi verbali latini, oltre ad assumere il ruolo di aggettivo come qui mostrato può anche essere utilizzato come sostantivo (participio sostantivato)