halucinaturus
Latino[modifica]
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | hālūcinātūrus | hālūcinātūră | hālūcinātūrum |
| genitivo | hālūcinātūrī | hālūcinātūrae | hālūcinātūrī |
| dativo | hālūcinātūrō | hālūcinātūrae | hālūcinātūrō |
| accusativo | hālūcinātūrŭm | hālūcinātūrăm | hālūcinātūrum |
| vocativo | hālūcinātūrĕ | hālūcinātūră | hālūcinātūrum |
| ablativo | hālūcinātūrō | hālūcinātūrā | hālūcinātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | hālūcinātūrī | hālūcinātūrae | hālūcinātūră |
| genitivo | hālūcinātūrōrum | hālūcinātūrārum | hālūcinātūrōrum |
| dativo | hālūcinātūrīs | hālūcinātūrīs | hālūcinātūrīs |
| accusativo | hālūcinātūrōs | hālūcinātūrās | hālūcinātūră |
| vocativo | hālūcinātūrī | hālūcinātūrae | hālūcinātūră |
| ablativo | hālūcinātūrīs | hālūcinātūrīs | hālūcinātūrīs |
Voce verbale
halucinaturus
- participio futuro di hālūcinor
Sillabazione[modifica]
- hā | lū | cĭ | nā | tū | rŭs
Pronuncia[modifica]
- (pronuncia classica) IPA: /ʰaː.luː.ki.naːˈtuː.rus/
- (pronuncia ecclesiastica) IPA: /a.lu.t͡ʃi.naˈtu.rus/
Etimologia / Derivazione[modifica]
dal verbo hālūcinor
Uso / Precisazioni[modifica]
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma halucinaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)