fatigaturus

Da Wikizionario, il dizionario a contenuto aperto.

Latino[modifica]

participio futuro
aggettivo di I classe
singolare
maschile femminile neutro
nominativo fatīgātūrus fatīgātūră fatīgātūrum
genitivo fatīgātūrī fatīgātūrae fatīgātūrī
dativo fatīgātūrō fatīgātūrae fatīgātūrō
accusativo fatīgātūrŭm fatīgātūrăm fatīgātūrum
vocativo fatīgātūrĕ fatīgātūră fatīgātūrum
ablativo fatīgātūrō fatīgātūrā fatīgātūrō
plurale
maschile femminile neutro
nominativo fatīgātūrī fatīgātūrae fatīgātūră
genitivo fatīgātūrōrum fatīgātūrārum fatīgātūrōrum
dativo fatīgātūrīs fatīgātūrīs fatīgātūrīs
accusativo fatīgātūrōs fatīgātūrās fatīgātūră
vocativo fatīgātūrī fatīgātūrae fatīgātūră
ablativo fatīgātūrīs fatīgātūrīs fatīgātūrīs

Voce verbale

fatigaturus

  1. participio futuro di fatīgō

Sillabazione[modifica]

fă | tī | gā | tū | rŭs

Pronuncia[modifica]

  • (pronuncia classica) IPA: /fa.tiː.ɡaːˈtuː.rus/
  • (pronuncia ecclesiastica) IPA: /fa.ti.ɡaˈtu.rus/

Etimologia / Derivazione[modifica]

dal verbo fatīgō

Uso / Precisazioni[modifica]

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)