exsultaturus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | exsultātūrus | exsultātūră | exsultātūrum |
| genitivo | exsultātūrī | exsultātūrae | exsultātūrī |
| dativo | exsultātūrō | exsultātūrae | exsultātūrō |
| accusativo | exsultātūrŭm | exsultātūrăm | exsultātūrum |
| vocativo | exsultātūrĕ | exsultātūră | exsultātūrum |
| ablativo | exsultātūrō | exsultātūrā | exsultātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | exsultātūrī | exsultātūrae | exsultātūră |
| genitivo | exsultātūrōrum | exsultātūrārum | exsultātūrōrum |
| dativo | exsultātūrīs | exsultātūrīs | exsultātūrīs |
| accusativo | exsultātūrōs | exsultātūrās | exsultātūră |
| vocativo | exsultātūrī | exsultātūrae | exsultātūră |
| ablativo | exsultātūrīs | exsultātūrīs | exsultātūrīs |
exsultaturus
- participio futuro di exsultō
- (pronuncia classica) IPA: /ekˈsul.taː.tuː.rus/
dal verbo exsultō
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma exsultaturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)