elusurus

Da Wikizionario, il dizionario a contenuto aperto.

Latino[modifica]

participio futuro
aggettivo di I classe
singolare
maschile femminile neutro
nominativo ēlūsūrus ēlūsūră ēlūsūrum
genitivo ēlūsūrī ēlūsūrae ēlūsūrī
dativo ēlūsūrō ēlūsūrae ēlūsūrō
accusativo ēlūsūrŭm ēlūsūrăm ēlūsūrum
vocativo ēlūsūrĕ ēlūsūră ēlūsūrum
ablativo ēlūsūrō ēlūsūrā ēlūsūrō
plurale
maschile femminile neutro
nominativo ēlūsūrī ēlūsūrae ēlūsūră
genitivo ēlūsūrōrum ēlūsūrārum ēlūsūrōrum
dativo ēlūsūrīs ēlūsūrīs ēlūsūrīs
accusativo ēlūsūrōs ēlūsūrās ēlūsūră
vocativo ēlūsūrī ēlūsūrae ēlūsūră
ablativo ēlūsūrīs ēlūsūrīs ēlūsūrīs

Voce verbale

elusurus

  1. participio futuro di ēlūdō

Sillabazione[modifica]

ē | lū | sū | rŭs

Pronuncia[modifica]

  • (pronuncia classica) IPA: /eː.luːˈsuː.rus/
  • (pronuncia ecclesiastica) IPA: /e.luˈsu.rus/

Etimologia / Derivazione[modifica]

dal verbo ēlūdō

Uso / Precisazioni[modifica]

come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)