denotatus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | dēnotātus | dēnotātă | dēnotātum |
| genitivo | dēnotātī | dēnotātae | dēnotātī |
| dativo | dēnotātō | dēnotātae | dēnotātō |
| accusativo | dēnotātŭm | dēnotātăm | dēnotātum |
| vocativo | dēnotātĕ | dēnotātă | dēnotātum |
| ablativo | dēnotātō | dēnotātā | dēnotātō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | dēnotātī | dēnotātae | dēnotātă |
| genitivo | dēnotātōrum | dēnotātārum | dēnotātōrum |
| dativo | dēnotātīs | dēnotātīs | dēnotātīs |
| accusativo | dēnotātōs | dēnotātās | dēnotātă |
| vocativo | dēnotātī | dēnotātae | dēnotātă |
| ablativo | dēnotātīs | dēnotātīs | dēnotātīs |
| singolare | plurale | |
|---|---|---|
| nominativo | dēnotātŭs | dēnotātūs |
| genitivo | dēnotātūs | dēnotātŭŭm |
| dativo | dēnotātŭī | dēnotātĭbŭs |
| accusativo | dēnotātŭm | dēnotātūs |
| vocativo | dēnotātŭs | dēnotātūs |
| ablativo | dēnotātū | dēnotātĭbŭs |
denotatus m sing, quarta declinazione (genitivo: denotatus)
denotatus
- participio perfetto di denotō
- (pronuncia classica) IPA: /deː.no.taː.tus/
dal verbo denotō
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma denotatus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)