deflagraturus
| singolare | |||
| maschile | femminile | neutro | |
|---|---|---|---|
| nominativo | deflagrātūrus | deflagrātūră | deflagrātūrum |
| genitivo | deflagrātūrī | deflagrātūrae | deflagrātūrī |
| dativo | deflagrātūrō | deflagrātūrae | deflagrātūrō |
| accusativo | deflagrātūrŭm | deflagrātūrăm | deflagrātūrum |
| vocativo | deflagrātūrĕ | deflagrātūră | deflagrātūrum |
| ablativo | deflagrātūrō | deflagrātūrā | deflagrātūrō |
| plurale | |||
| maschile | femminile | neutro | |
| nominativo | deflagrātūrī | deflagrātūrae | deflagrātūră |
| genitivo | deflagrātūrōrum | deflagrātūrārum | deflagrātūrōrum |
| dativo | deflagrātūrīs | deflagrātūrīs | deflagrātūrīs |
| accusativo | deflagrātūrōs | deflagrātūrās | deflagrātūră |
| vocativo | deflagrātūrī | deflagrātūrae | deflagrātūră |
| ablativo | deflagrātūrīs | deflagrātūrīs | deflagrātūrīs |
deflagraturus
- participio futuro di deflagrō
- (pronuncia classica) IPA: /deː.fla.ɡraː.tuː.rus/
dal verbo deflagrō
come tutti i participi verbali latini, oltre alla funzione prettamente verbale può assumere il ruolo di aggettivo e di sostantivo (participio sostantivato)
- Enrico Olivetti, Dizionario Latino Olivetti edizione on line su www.dizionario-latino.com, Olivetti Media Communication
- Charlton T. Lewis, Charles Short, A Latin Dictionary, lemma deflagraturus (edizione online sul portale del Progetto Perseus)